1995.gadā uzņemtā "Pazeme" ("Underground") ne tikai visspilgtāk demonstrē Emira Kusturicas prasības kinematogrāfijā un viņa radītā kino plašumu un sižeta daudzslāņotību, bet arī, par spīti filmas apskaužamajiem panākumiem, iezīmē Kusturicas profesionālās krīzes kulmināciju.
Pazīstama arī ar serbu valodas apakšvirsrakstu "Bila jednom jedna zemlja", filma stāsta par 1941.gada Belgradu, kur, apmēram vienlaikus ar vāciešu iebrukumu Dienvidslāvijā, komunistu aktīvists Marko ļauj savam draugam Blekijam pievienoties partijai. Abu dzīves vieno un reizē arī šķir Natalja, teātra aktrise, kuru pēc valsts ieņemšanas "aprūpē" arī kāds Vācu armijas oficieris. Glābjoties no vāciešiem, Blekijs ar savu ģimeni un draugiem labprātīgi ieslogās Marko mājas pagrabā, kas dod Marko iespēju paturēt Natalju sev. 1945.gadā viņš ar nodomu noklusē faktu, ka valsts ir atkal brīva, ļaujot pagrabā mītošajiem, kas tur ir izveidojuši nelegālu ieroču ražotni, turpināt "palīdzēt" valsts pretošanās kustībai, patiesībā izmantojot viņus savā labā. Pēc vairākiem gadiem ieslodzītie izdomā atstāt "pazemi" un atkal atrod savu - nu jau pilsoņu kara novājināto valsti.

Filmas skaņu celiņā atkal ir jūtams Gorana Bregoviča pieskāriens un viņa aranžētā, par filmas centrālo tēmu nosaucamā 'Mesecina', kopā ar 'Kalasnjikov' un 'Ausencia', kuru vēlāk Bregovičs lūgs iedziedāt baskājei Sezārijai Evorai, 1998.gadā taps izdota albumā 'Ederlezi', apkopojot 10 Gorana Bregoviča - filmu mūzikas komponista darba gadus.

Dzimstot "Arizonas sapņu" uzņemšanas laikā, kad režisors Emirs Kusturica atradās Amerikas Savienotajās valstīs, filmas ideja ļoti dabiski atrod savu ietērpu - Kusturicas dzimtenē norit karš un nepieciešamība paust pasaulei tās stāstu aug ar katru trimdā pavadīto dienu. Emirs Kusturica sazinas ar Dusanu Kovačeviču, pazīstamu serbu dramaturgu, un kopā viņi pārstrādā kādu viņa lugu "Pavasaris Janvārī". Pēc vairāk nekā 3000 aprakstītām lappusēm un 15 dažādām scenārija versijām, Belgradā un Prāgā tiek uzsākta filmēšana. Galveno aktieru konfliktos un savstarpējā mīlestībā arī simboliski attēlota kādreizējās Dienvidslāvijas cilvēku mentalitāte un divdomīgā ikdiena.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit