"Melnais kaķis, baltais kaķis" jeb "Crna mačka, beli mačor" filmas oriģinālvalodā ir viens no populārākajiem un visplašāko atzinību guvušajiem režisora Emira Kusturicas darbiem.
Nopelnot Sudraba Lauvu - labākā režisora apbalvojumu 1998.gada Venēcijas Mostrā, filma stāsta par Matko, sīktirgotāju, kas, kopā ar savu 17 gadus veco dēlu Zari, dzīvo Donavas krastā. Pēc izgāzušās darījuma, Matko ir parādā lielu naudassummu veiksmīgajam gangsterim Dadanam. Viņam, savukārt, ir māsa Afrodita, kuru Dadans izmisīgi mēģina izprecināt, tāpēc viņš un Matko savstarpēji vienojas: Zarem ir jāprec Afrodita. Taču neviens no abiem, protams, nevēlas pakļauties šādam "darījumam", turklāt Zare mīl Idu, kamēr Afrodita jorpojām gaida savu sapņu vīrieti.

Dadana lomā neatkārtojams ir Serbijā plaši pazīstamais aktieris Srdjans Todorovičs, kuru Jovana lomā varam redzēt arī 1995.gadā uzņemtajā Emira Kusturicas "Pazemē".

Filmas "Melnais kaķis, baltais kaķis" sākotnējā nosaukuma "Akrobātiskā mūzika" ("Acrobatic Music") jēgu var saprast, aplūkojot tās kadru, kas izmantots arī vienā no kinolentes reklāmu plakātu versijām un kurā redzams pie koka piesiets pūtēju orķestris.

Kā viens no filmas ietekmes avotiem tiek minēts itāļu izcelsmes komiksu varonis Alans Fords, kura piedzīvojumi astoņdesmito gadu Dienvidslāvijā bija gana populāri. No reklāmas aģenta kļūstot par spiegu, Alans Fords ir sava veida Džeimsa Bonda parafrāze. Vienā no filmas epizodēm ir redzams, ka kāds no Dadana draugiem, sēžot viņa limuzīnā, lasa Alana Forda komiksu, kamēr pārējie spēlē kauliņus.

Par kinolentes muzikālo noformējumu, iejūtoties arī izpildītāju godā, šoreiz atbild "No Smoking orchestra" un Emirs Kusturica, runājot par filmas mūziku, intervijās atzīst: "Gala rezultātu varētu nodēvēt par savdabīgu tautas mūzikas un Kubas kultūras miksli; pasaules mūzika, ko nav iespējams definēt precīzi, jo tā ir brīva."

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!