Pagājušā gada sākumā izdotā "Dzīve ir brīnums" ir jaunākā Emira Kusturicas kinofilma, kurā režisors, gluži kā 2001.gadā uzņemtajā dokumentālajā filmā "Super 8 Stories" par grupu "No Smoking Orchestra", iejūtas arī mūziķa un filmas skaņu celiņa veidotāja ādā.
Serbu inženieris Luka, viņa sieva, izbijusī operas dziedātāja Jadranka, un dēls Milošs no Belgradas pārceļas uz kādu ciematu provincē. Luka izlemj īstenot grandiozu plānu, kas "aizmigušo" ciematu padarītu krietni pievilcīgāku tūristiem - būvēt dzelzceļu. Pārņemts ar šo ideju, Luka neņem vērā baumas par kara draudiem un kad bruņotas aktivitātes jau ir neizbēgamas, Lukas dzīve apgriežas kājām gaisā - viņa sieva aizbēg kopā ar kādu mūziķi, bet dēlu iesauc armijā. Savukārt serbu armija "sagādā" Lukam dārznieci - kādu musulmaņu ķīlnieci vārdā Sabaha, kurā Luka uzreiz iemīlas. Taču armijas nodoms skaisto Sabahu iemainīt pret serbu gūstekni - Lukas dēlu Milošu, nostāda Luku neērtā pozīcijā.

"Dzīve ir brīnums" tika nominēta Zelta palmas zaram 2004.gada Kannu kinofestivālā, kā arī šī gada sākumā saņēma prestižo Cēzara balvu kā labākā Eiropas savienības filma. Tās filmēšana ilga aptuveni 13 mēnešus - no 2002.gada marta līdz 2003.gada aprīlim, bez pārtraukuma. Galvenais iemesls tam bijuši nepateicīgie laikapstākļi, kā arī konstantie Emira Kusturicas scenārija labojumi.

Filma pēc tās uzņemšanas praktiski nav tikusi digitālā vai jebkādā citā veidā tehniski uzlabota, pārveidota, jo Emirs Kusturica ir rūdīts "dabiskā" kino pārstāvis un atbalsta ideju "kā ir nofilmēts, tā arī rādīsim".

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!

Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. Vairāk lasi šeit