Pēc vairāk nekā divarpus gadiem – 15. novembrī – ar koncertu Rīgā atgriezīsies instrumentālās ģitārmūzikas kvartets "Mono" no Japānas, portālu "Delfi" informē koncerta rīkotāji no SKYR.
Koncerts notiks Ģertrūdes ielas teātrī, sākums – plkst.20:00. Biļetes uz koncertu nopērkamas www.bezrindas.lv. Biļešu cena 12 lati.
Pēc pilnībā izpārdota sava pirmā koncerta 2010. gada martā, japāņu post-rock žanra "begemoti", kā viņus dēvē mūzikas medijs "Pitchfork", atgriezīsies Rīgā savam jaunākajam studijas ierakstam "For My Parents" veltītas pasaules koncertturnejas ietvaros.
Par spīti tam, ka iepriekšējā Rīgas koncerta gaiteņos izskanēja informācija par kvarteta došanos ilgstošā atpūtā, vēl 2010. gadā tika izdots koncertieraksts "Holy Ground: NYC Live with the Worldless Music Orchestra". Ar šo ierakstu beiguši savas desmitgades svinības, Takakira Goto (Takaakira "Taka" Goto), Tamaki (Tamaki), Jasunori Takada (Yasunori Takada) un Joda (Yoda) tiešām ievilka elpu, taču šis brīdis nav bijis ilgs. Jau 4.septembrī dienasgaismu ieraudzīja viņu jaunākais studijas albums "For My Parents".
"Nav iemesla apšaubīt ne mūziķu gandrīz pārdabisko spēju justies kā mājās gan senatnīgās koncertzālēs, gan netīros rokklubos, ne kādu no viņu kompozīcijām, kad tā šajās vietās atskan. Manierē, kas raksturīga vien "Mono", jaunākajā albumā šī šķirtne tiek iznīcināta – vienuviet jutība un briedums iezīmē grupas ceļu no pagātnes uz nākamību. Kompozīcija ir trāpīgāka, dinamika – liegāka, un gala rezultāts – satriecošs," raksta Rīgas koncerta rīkotājs Miks Magone no SKYR.
2000. gadā grupu pamanīja Džons Zorns (John Zorn) un pirmais ilgspēlējošais studijas albums "Under The Pipal Tree" iznāca jau ar izdevniecības "Tzadik" gādību. Kopš tā laika "Mono" nepaguruši ir turpinājuši koncertēt, iepazinuši leģendāro Stīvu Albīni (Steve Albini) un viņa "Electrical Audio" studiju Čikāgā un ciešā sadarbībā ar viņu ierakstījuši trīs studijas albumus. Rezultāts - stabila un neapstrīdama vieta post-rock kā žanra goda sardzē.
"Kopš jēdziena nostabilizēšanās galvenokārt klausītāju un kritiķu vārdu krājumos pagāušā gadsmita 90. gadu pirmajā pusē, ar post-rock jeb netulkoto "postroku" apzīmētais žanrs ir ticis gan cildināts, gan pelts. Cildināts nepārvērtējamā grupu "Bark Psychosis", "Tortoise", "Godspeed You! Black Emperor", "Mogwai" un citu pienesuma mūsdienu rokmūzikā dēļ. Bet pelts šajā desmitgadē acīmredzami aptrūkstošos muzikālo ideju un jaunu radošo meklējumu dēļ, kas gan nav traucējis desmitus, simtus, pat tūkstošus mūziķu un grupu tiražēt jau gatavus motīvus, ne reti novedot tos līdz klišejiskam absurdam. Vairāk nekā 12 gadu laikā "Mono" konsekventi ir attīstījuši savu vienreizēju pieeju orķestrālai kompozīcijai un dinamikai. Lai ko par šādu salīdzinājumu nedomātu akadēmiskās mūzikas lietpratēji vai, piemēram, Pitagors un Venedikts Jerofejevs, taču epitets "sfēru mūzika" ļauj gandrīz precīzi vizualizēt šīs mūzikas dramatismu, tajā ietverto spriedzi un taustāmos fiziskos apmērus, ja tādus maz mūzikai varētu piešķirt," raksta Magone.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
