Nepieradinātā pasaules elpa Rīgā jeb īsa instrukcija 'Skaņu Meža' lietošanai  (1)

"Skaņu Mežs" ar savu īpatnējo, izsmalcināto šarmu ieguvis stabilu, uzticīgu piekritēju pulciņu, tomēr ik reizi tā ir iespēja nesagatavotam klausītājam nejauši atklāt sev jaunus pasaules vaibstus iepriekš nedzirdētās skaņu pieredzēs.

Par šī festivāla programmas tapšanu un spilgtākajiem viesiem dalījās festivāla organizētāji Viestarts Gailītis un Rihards Endriksons.

Rihards Endriksons: Man ne reizi vien ir gadījies saņemt pilnā nopietnībā uzdotu jautājumu: ""Skaņu Mežs", tas notiek mežā, ja?"

Viestarts Gailītis: Sākot rīkot koncertus, bija brīdis, pēdējais vakars pirms projekta iesniegšanas Kultūrkapitāla fondā, un bija jāizdomā nosaukums. Tobrīd (2003.gadā) daudz elektroniskās mūzikas apvienību un festivālu nosaukumu bija ārzemnieciski un formāli, savukārt nosaukums "Skaņu Mežs" bija lielisks veids, kā atšķirties, un tas mums arī izdevās.

R.E. Šogad festivāls centīsies strādāt ar zināmu tēmu: meklēt mūziku, kura varētu kalpot publikai kā orientieris, tuvojoties nezināmai nākotnei. Tēma ir centrāla arī Eiropas festivālu tīklā E.C.A.S., kurā "Skaņu Mežs" ir līdzdibinātājs, un kurā ietilpst vēl astoņi citi nepieradinātās mūzikas festivāli, piemēram, "Unsound" Krakovā vai "CTM" Berlīnē.

Šai tēmai mēs nolēmām pievērsties ar programmu, kurā akustiska mūzika tiek līdzsvarota ar elektronisko, improvizētā ar sacerēto, intuitīvā ar kontrolēto. Mūsu mēģinājums ir ar šo līdzsvaru parādīt, ka, varbūt šie orientieri nākotnei drīzāk ir meklējami virtuozitātē, atvērtā radošā domāšanā un fleksibilitātē, ne tikai tehnoloģijās. Citādāk šajā scēnā šobrīd ļoti dominē elektroniskā mūzika vai digitālā māksla, audio-vizuāla māksla ar pētniecisku vai padziļināti tehnisku ievirzi.

V.G. Arī analogā elektronika šobrīd kļuvusi fetišizēta un līdz ar to - marginālāka, nekā tradicionālā elektroniskā mūzika. ("Tēti, tēti!", meita saujā atnes Viestartam netālu atrastus krāsainus saplēsta stikla gabaliņus, pretī saņemot pamācību tā nedarīt, lai viņš tos kā cepumus nejauši neapēstu).

Līdz 2008.gadam bija ļoti veselīga tendence, ka digitālā elektronika, datoriem kļūstot pieejamākiem, zaudēja savu sensācijas vērtību un sāka ļoti veselīgi jaukties ar improvizāciju, ar akustiskajiem instrumentiem. Un pēc 2008.gada nāca jauna paaudze, cilvēki atklāja tehno mūziku sev no jauna.

R.E. Pieņemu, ka šogad un nākamgad to atklās vēl plašāks cilvēku loks, šādi mūzikas "viļņi" parasti pamatīgi piebriest, pirms izsmeļ sevi pavisam. Lūk, piemēram, viens no šī gada slavenākajiem māksliniekiem Endijs Stots par atvieglojumu daudziem pērn sarūgtinātajiem šogad atgriezīsies, pirmajā reizē tā arī īsti neieradies.

R.E. Viens no šī gada festivāla hedlaineriem ir Bliksa Bārgelds, vokālists no, iespējams, slavenākās vācu eksperimentālā roka grupas - "Einstürzende Neubauten". Aptuveni 20 gadus viņš spēlēja ģitāru arī dziesminieka Nika Keiva grupā "The Bad Seeds".

Viena no zināmākajām dziesmām, kurai ir tapis arī video, ir "The Wheeping Song", kurā viņš ar Niku Keivu dalīja vokālu. Klipā abi mūziķi sēž laivā un dzied, tērpušies kā mācītāji. Lai gan Bārgelds pametis šo radošo savienību jau desmit gadus atpakaļ, Keivs vēl aizvien atsaucas uz Bārgeldu kā uz ievērojamu iedvesmas avotu.

Niku Keivu visupirms esot aizrāvis Bliksas vokāls - ko tādu viņš nekad neesot gaidījis izdzirdēt no dzīva cilvēka, un sacījis, ka šādas skaņas drīzāk nāktu no mocīta kaķa vai mirstoša bērna. Tas ir slavenais Bargelda "ķērciens", kurš it kā drīzāk nāk no kāda melnā cauruma kosmosā, nekā no plaušu dzīlēm.

Dažādām Bliksas balss specifiskajām īpatnībām un vokālajām dotībām būs veltīta arī "Skaņu Mežā" gaidāmā solo vokālā performance, kurā mijas kaverversijas paša sacerētām dziesmām, interpretācijas par veciem folk un country gabaliem, kā arī teatrālas un apzināti komiskas atkāpes, kurās viņš sarunājas ar publiku. Savulaik šo priekšnesumu sauca "Rede", proti, "Runa".

Bliksam nav svešs arī teātris, pēdējos gados viņš ir rakstījis mūziku izrādēm, un kādam uzvedumam bijis arī režisors. Respektīvi, viņa attiecības ar teatralitāti un sadarbību ar publiku nav tālas, viņš šajā izpratnē ir - labā izpratnē - rūdīts šovmenis. Jāsaka, ka šajā priekšnesumā viņš ir veicis interesantu eksperimentu, viņš ir reducējis visu savu radošo arsenālu tīri līdz paša šarmam...

V.G. ... ko nevar piedēvēt Filam Mintonam. Nejauši sanācis, ka programmā ir vēl viens eksotiski ar balsi strādājošs mūziķis, kurš ir marginālāks un vēl radikālāks. Iepriekš mēs ar Rihardu bieži smējāmies, ka vajadzētu uzaicināt Mintonu - viņa daiļrade nesagatavotiem klausītājiem patiešām var šķist vājprātīga. Festivālā Mintons uzstāsies duetā ar ķīniešu izcelsmes amerikānieti Odriju Čenu, bet tā ir sakritība, ka atkal uzsvars ir uz vokālu.

R.E. Tās ir labas pārmaiņas, ka ļoti prominenta vieta "Skaņu Mežā" atkal tiek veltīta vokālam. Interesanti būs salīdzināt Filu Mintonu ar Bliksu Bārgeldu. Lai gan abi strādā tikai ar balsi, viņu metodes ļoti atšķiras. Bārgelds uzstājas uz skatuves viens, bet ekipēts ar četriem "pedāļiem" un skaņu inženieri. Viņš ir tehniskāks un ieraksta savu balsi cilpās, rada no tās simfoniska mēroga kompozīcijas.

Fils Mintons savukārt neiekļauj tās teatrālās un viegli šovmeniskās atkāpes, ar kurām Bārgelds komunicē ar publiku. Mintons ir improvizētājs un viņa priekšnesums ir gluži pretēji - radikāli introverts.

Ja Bārgelds strādā ar cilvēka balsi kā informācijas nesēju, kas konvertē sākotnēji jēgpilnu cilvēka runu skaniskā, muzikālā vērtībā, tomēr velkot paralēles starp saturu un fonētiskām īpašībām, tad Mintons uzreiz ķeras pie fonētiskām īpašībām un nekādu lineāri uztveramu saturu veidot necenšas. Viņš ir pilnībā intuitīvs, abstrakts un, pateicoties viņa interesei par tā saucamajām alternatīvajām vokālajām tehnikām, arī viegli biedējošs.

Tas, kas viņus abus - Bārgeldu un Mintonu - vieno, ir interese par tā saucamo sound poetry un pagājušā gadsimta sākuma avangarda mākslu vai literatūru. Bliksas gadījumā tā ir padziļinātā interese par to avangarda mākslu, kas mūsdienu sabiedrībai nemaz vairs nešķiet avangards - dadaisms, sirreālisms, utt. Mintonam savukārt ir dziļa cieņa pret pagājušā gadsimta literatūru, modernismu un postmodernismu. Viņš savā dramatiskajā baritonā ir dziedājis Brodska dzeju, tekstus no Džoisa "Finegana vāķa", Harmsa miniatūras...

V.G. Papildus balss un elektronikas elementiem programmā ir arī improvizētās mūzikas aspekti, kas ir mūsu pienesums Eiropas nepieradinātās mūzikas festivālu buķetei. Jāpiemetina, ka šie festivāli sliecas apiet avangarda džezu un brīvo improvizāciju, tā vietā padziļināti pievēršoties vai nu tīri elektronikai, vai laikmetīgajai kompozīcijai. Mēs to uzskatām par nepilnību, jo šīs ir divas no radikālākajām mūsdienu mūzikas formām un interesantākajiem sasniegumiem kopš pēckara avangarda.

No šī virziena festivālā uzstāsies amerikāņu brīvās improvizācijas un frīdžeza autoritāte Vadada Leo Smits (Wadada Leo Smith, trompete), kurš bijis dalībnieks biedrībā "AACM" jau kopš 60. gadiem. ("AACM" - "Association for the Advancement of Creative Musicians").

R.E. "AACM" ir viens no pirmajiem mūziķu kolektīviem, kuri spēlēja to, ko paši sauca par frīdžezu, un jau tolaik sāka strādāt pie šīs agresīvās brīvformas mūzikas robežošanas ar laikmetīgo mūziku un mūsdienu kompozīciju. Respektīvi, mērķis bija, piemēram, Alberta Ailera un Sesila Teilora mantojumu savilkt kopā ar laikmetīgās mūzikas disciplīnu un mērķtiecību.

Slavenākais Vadadas veikums ir "10 brīvības vasaras", pateicoties kuram viņš pagājušogad kļuva par vienu no trim finālistiem cīņā par Pulicera balvu mūzikā. Līdzās šim darbam interesantas ir viņa biežās sadarbības ar angļu improvizētājiem - mūsuprāt, centrālajā Eiropas frīdžeza un brīvajai improvizācijai veltītajā koncertzālē "Cafe Oto", Londonā. Angļu improvizētāji arī pavadīs Smita uzstāšanos 10. oktobrī. Viņš uzstāsies kopā Džonu Edvardsu (kontrabass) un Marku Sandersu (bungas).

V.G. Edvardsu interneta žurnāls "Allaboutjazz.com" nesen nosauca par vienu vispieprasītākajiem, bet arī vissmagāk strādājošajiem kontrabasistiem brīvajā improvizācijā. Savukārt Sanderss ir labi pazīstams ar savām sadarbībām ar Jah Wobble (angļu basists, dziedātājs, dzejnieks un komponists). Pirms vairākiem gadiem Sanderss izdeva ierakstu "Swallow Chase", kuru mēdz dēvēt par vienu no daudzpusīgākajiem un aizraujošākajiem solo perkusijas ierakstiem šajā žanrā.

R.E. Improvizēto priekšnesumu sēriju turpinās solo improvizācija Ņujorkā dzīvojošās korejiešu izcelsmes čellistes Okjungas Lī izpildījumā.

V.G . Tam sekos komponista Kīta Fulertona Vitmena (Keith Fullerton Whitman) priekšnesums. Pēdējo gadu laikā, kopš viņš pārtrauca darbu ar pseidonīmu Hrvatski,viņš pievērsies mūzikas radīšanai, izmantojot tikai un vienīgi analogos mūzikas instrumentus. Savā mūzikā viņš pauž cieņas apliecinājumus klasiskajiem elektroniskās mūzikas komponistiem, piemēram, Darmštates skolas piekritējiem, kaut vai tam pašam Štokhauzenam, vai gluži pretēji - elektroakustiķiem, kā Bernāram Parmedžiāni. Interesantākais, ka viņš šo "cieņas apliecinājumu" pieeju visadekvātāk realizē tieši improvizējot, un tāpēc viņa priekšnesumi lielākoties ir kļuvuši spontāni.

V.G. Festivālam nav noteiktas tēmas vai "obligātu" žanru. Tas neaudzina, bet drīzāk - iepazīstina. Festivālam nav īpašas ambīcijas, bet noteikti sekojam līdzi procesiem. Rihardam ir simpātijas pret brīvo improvizāciju, man varbūt tuvāka ir elektro-akustika, minimālisms vai ambientā mūzika.

Mēs vienmēr ilgi lauzām galvu, kā izveidot programmu, mazāk domājot par sevi, bet cenšoties piedāvāt tādu kā kaleidoskopu. Tomēr cenšamies ne tik daudz piesaistīt jaunu publiku, bet vairāk saprast, kas "virmo gaisā". Ja mēs ļautos tikai savām interesēm, tā būtu mūzika cilvēkiem, kuriem ir pāri 40 (smejas).

Ja runājam par pirmo festivāla vakaru, kurā būs īpaši kvalitatīva, žanra mīlētājiem domāta avangarda mūzikas programma, to noteikti atjauks folk dziedātāja Marisa Nadlere, kas ir fenomenālas balss īpašniece un kas, piemēram, Rihardam izraisa tādas pašas tirpas, kā vairumam cilvēku - noizs. (Rihards fonā aizrautīgi iesmejas).

Domājot par mūsu kā organizatoru atskaites punktu, cenšoties atainot dažādus procesus mūzikā, pirmajā vakarā ir gaidāms tāds fenomens kā kasešu underground pionieris no Amerikas - Als Margolis, kas ir visai margināls minimālisma un trokšņu mūzikas autors.

Savukārt otrajā vakarā ir neo darkwave grupa "Xeno&Oaklander" (norvēģu/franču izcelsmes mūziķes Liz Wendelblo un amerikāņa Sean McBride duets, muzicē tikai uz analogajiem sintezatoriem un instrumentiem). "Xeno&Oaklander" es pat nesauktu par eksperimentālo mūziku, tas ir gluži vienkārši tīrs andergraunds. Bet tās ir tādas stabilas vērtības pilsētā, ko sauc par Ņujorku, kur viņus zina daudzi.

Starp citu, satikšanās ar to čali (Šonu Makbraidu) bija interesanta. Kad es biju Ņujorkā, es iegāju kādā grāmatu veikalā. Pārdevējs, ar kuru es sarunājos, sāka interesēties par manu akcentu un to, no kurienes es esmu. Netālu pie kases bija viņa kompis, un kad es sacīju, ka esmu no Latvijas, viņš piegāja, nospieda podziņu un sāka skanēt "Dzeltenie pastnieki".

R.E. Vācu programmētājs un mūziķis Roberts Henke (jeb Monolake) savukārt uzstāsies ar iespaidīgu lāzeru-skaņas šovu "Lumière". Henke ir pazīstams arī ar saviem komerciālajiem panākumiem programmētāja-inženiera profesijā - viņš ir viens no trim galvenajiem mūzikas producēšanas datorprogrammas "Ableton Live" izstrādātājiem.

Henkes priekšnesums tiks īpaši pielāgots Rīgas koncerta norises vietai, un tajā dzīvajā režīmā tiks ģenerētas trīsdimensionālas lāzeru animācijas, kā arī ar tām sinhronizēta ritmiska elektroniskā mūzika. Henki īpaši interesē ik reizi pārveidot šo programmu, pielāgojot to telpai. Tas viņam patīk tik ļoti, ka vienlaikus saņemot kādu labāk apmaksātu uzstāšanās piedāvājumu, viņš tomēr izlēma uzstāties pie mums. Darbaholiķis.

-----

Nepieradinātās mūzikas un saistītās mākslas festivāls "Skaņu Mežs'2014" šogad noritēs divpadsmito reizi, un no 10. līdz 11. oktobrim tā mājas būs mūzikas nams "Daile" (Kr.Barona iela 31). "Skaņu Mežs" ir starptautiskā advancētās mūzikas festivālu tīkla E.C.A.S. līdzdibinātājs, un turpina tikt uzskatīts par vērienīgāko avangarda un nepieradinātajai mūzikai veltīto notikumu Baltijas valstīs.

Vienas dienas biļete iepriekšpārdošanā maksā 20 eiro. Divu dienu abonements maksā 30 eiro un ir nopērkams tikai iepriekšpārdošanā "Biļešu serviss" tīklā. 

Festivāla programma un sīkāka informācija pieejama šeit.