Zinātnieki izpētīja, ka to spēj atsevišķi itāļu komponistu Džuzepes Verdi un Džakomo Pučīni, kā arī vācu komponista Ludviga van Bēthovena skaņdarbi. Tāda iedarbība piemīt tikai klasiskajai mūzikai, īpaši ar "desmit sekunžu ritmu".
Baroka laikmeta komponista Antonio Vivaldi "Četri gadalaiki" nekādā veidā neietekmēja sirdsdarbību, savukārt rokgrupas "Red Hot Chilli Peppers" dziesmas to paātrināja.
Asinsspiedienu pazemināja komponista Franča Šūberta skaņdarbs "Ave Maria" latīņu valodā, taču tulkojumi izmainījuši ritmu un neiedarbojas tādā pašā veidā, norādīja zinātnieki.
Viņi arī atklāja, ka klausītāja gaume neko nemainot mūzikas iedarbībā. Rāma mūzika nomierina arī tad, ja klausītājam labāk iet pie sirds straujākas dziesmas.
Kardiologi analizēja pēdējos 20 gados veiktos pētījumus par mūzikas ietekmi uz asinsspiedienu un sirdsdarbību. Pēc tam zinātnieki veica eksperimentu ar nelielu studentu grupu, atskaņojot tiem sešu dažādu žanru mūziku.
"Mūsu pētījums veicinājis izpratni par to, kā mūzika var ietekmēt sirds un asinsvadu sistēmu," sacīja pētījuma autors Pīters Sleits. "Taču nepieciešami tālāki pētījumi, kuri kliedētu šaubas un atklātu mūzikas patieso terapeitisko nozīmi."
Pētījuma rezultāti tika prezentēti Lielbritānijas Sirds un asinsvadu veselības biedrības (BCS) konferencē Mančesterā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
