Jau pagājušajā vasarā "Delfi" lasītājiem bija iespēja iepazīties ar Viesturu Buividu – kaislīgu rokmūzikas cienītāju, kurš līdzās ikdienas darbiem atrod laiku ne tikai to rūpīgi klausīties, bet arī par to rakstīt. Viesturs ikdienā ir "baltā apkaklīte", iespējams kāds vēl viņa vārdu saista ar televīzijas spēli "Superbingo", kuras vadītājs viņš bija pirms vairāk nekā 10 gadiem. Tomēr, darba laikam beidzoties, baltā apkaklīte krīt… Par laimi laikmets atļauj šai rokmūzikas aizrautībā dalīties ar draugiem. Viesturs ik nedēļu sociālajos tīklos un "Spotify" publicē paša sastādītus, viņam mīļu grupu dziesmu topus, turklāt raksta tā, ka aizķer arī tos, kuri varbūt līdz tam konkrētos māksliniekus zinājuši vien paviršā, "tikai dažas dziesmas" līmenī. Šī ir Viestura Buivida 10 Top 10 otrā sezona "Delfi". Ar viņa atļauju, publicējam 10 topu sēriju. Pirmais rokenrola atvaļinājuma stāsts – par grupu "Bon Jovi".
Brīdinājums (a la "spoiler alert") – šis nebūs sajūsmas raksts. Labāk, varbūt, nelasiet! Spiediet "shuffle play"! Mūzika forša.
Parasti mūzikas apskatus un 10 Top 10 es veidoju tādās kā promo tradīcijās . Respektīvi saku, ka viss bija un ir ļoti ok, ir vērts dzirdēt un redzēt. Te ir nedaudz savādāk. Ir personīgi un pretrunīgi.
Ir tāds dzīves brīdis, kad pirmo reizi pieskaros rokmūzikai... tie nav ne "bītli", ne "zepelīni". Un pat ne "kvīni"... Rīgas МЕЛОДИЯ 1990. gadā izdod teju svaigo "Bon Jovi" vinila plati "New Jersey". Sajūtai – tas vēl ir laiks, kad nekas tāds nenotiek un izdoti tiek tikai itāļi, Pauls un "Modern Talking". "New Jersey" nonāk manas ģimenes viesistabas plauktā un sākas. Sākas tā, pa nopietno. Sākas ar "Lay Your Hand On Me". Pēc 30 pilniem gadiem es joprojām uzskatu šo albumu par vienu no labākajiem rokmūzikas vēsturē. Bērnības rotaļlieta, neko nepadarīsi. Klausos un zinu, ka dzied tieši man.
Pirmos trīs rokmūzikas tīņa gadus tā bija mana absolūti mīļākā grupa, bet šovasar uz Tallinu es nebraucu, un tam ir kaudzīte savu iemeslu. No tiem svarīgākais – "Bon Jovi" pašreiz izskatās ļoti vāji. Es visā "Youtube" nespēju atrast nevienu prātīgu koncerta ierakstu, ko man gribētos noskatīties kaut līdz dziesmas beigām. Vizuālais izskats, mūzikas kvalitāte, vokāls un uzvedība uz skatuves – viss atgādina nekvalitatīvu galma šovu ar nogrimētiem rumpjiem. Un neskan nemaz.
Otrais iemesls – pēdējie 15 grupas muzikālie gadi pagājuši superneizteiksmīgā līnijā. Man kopš 2002. gada albuma "Bounce" nav ko jums izstāstīt par "Bon Jovi". Plates it kā tauta pērk, bet nevienas oficiālas/neoficiālas ievērojamas dziesmas nav bijis kopš... "Everyday" vai "Have A Nice Day". Viss ko es dzirdu, man liek pārvaicāt sev – tie tiešām ir tie paši vīri, kas astoņdesmitajos...
Astoņdesmitajos "Bon Jovi" rada divus izcilus albumus – 1986. gadā "Slippery When Wet" un 1988. gadā "New Jersey". Tie ir laikmetam aktuāli, lipīgi un dinamiski. Vienīgi jāatzīst, ka tas viss skanēja stilīgāk tad, kad angļu valoda bija īsta svešvaloda. Kad sāc ieklausīties tekstos un saprast... Bet nu tāds tas austrumkrasta strādnieku roks savulaik bija un droši vien tādēļ to arī mīlēja.
Grupa rodas Ņūdžersijā, 80. gadu sākumā. Jaunais, atraktīvais Džons Ffransiss Bongiovi, uzspēlējis dažās, nelielās grupās, savāc savus jaunības čomus. Sākumā ansamblis saucas "Jon Bon Jovi", bet tad pārtop par "Bon Jovi". Pirmais sastāvam pieslēdzas taustiņnieks Deivids Braiens, tad basists Aleks Džons Sačs, kurš līdzi paķer savu čomu, bundzinieku Tiko Torresu. Kā pēdējais grupu papildina gados vecākais, jau pieredzējušais ģitārists Ričijs Sambora. Tieši Sambora ir grupas stabils Nr2 līdz pat 2013. gadam, kad aiziet no ansambļa. Tallinā "Bon Jovi" spēlēs bez Ričija Samboras un Sača, ko no grupas izmeta vēl 1994. gadā. Attiecīgi Igaunijā bija 60% no klasiskā "Bon Jovi" sastāva. Tas ir trešais iemesls palikt mājā. Tāds vārgs, bet tomēr iemesls.
Lai arī 10 Top 10 konsekventi pieturējos tikai pie dažiem albumiem, man tomēr arī šoreiz bija grūti vienoties ar sevi par desmitnieku.
Pirmkārt 10 Top 10 nav nekā no solokarjerām. Tai skaitā "Blaze Of Glory", slavenākā Džona Bon Džovi solo dziesma, ko viņš rada vesternam "Young Guns 2" tālajā 1990. gadā. Nav arī jaunāko laiku darbu, jo tajos tiešām neko nesaklausu. Vismaz neko, kas varētu konkurēt ar 80. gadu otro pusi.
Vēl pie desmitnieka pašas robežas palika "Born To Be My Baby" un debijas dziesma "Runaway". Desmitnieks šoreiz ir trekns un jaudīgs, tā kā kaut kam jāpaliek malā.
Jā, tā nu sanāk – man ļoti patīk šīs desmit dziesmas un samērā izteikti pašreiz nepatīk grupa "Bon Jovi". Tā notiek.
Aiziet! "Bon Jovi" desmitnieks.
10. "Keep The Faith" (1992. Keep The Faith)
1986. un 1988. gads kolektīvam iedod kārtīgu pārbaudi. Abi superveiksmīgie albumi un izpārdotās tūres pilnībā sačakarē dalībnieku veselību, draivu un attiecības. 1990. gada sākumā, pēc vairāk kā 200 (f...!!!) vienas tūres koncertiem, "Bon Jovi" paņem pamatīgu pauzi, ko citi sauc par izjukšanu. Soloalbumi, baumas un klusums. Džons Bin Džovi vēl 1991. gadā ieraksta pavisam nezināmu albumu "Blood On The Bricks" kopā ar kanādiešu rokmūziķi Aldo Nova. Kā fans zināju visu plati no galvas un domāju info badā, ka tas ir īsts Džona Bon Džovi solo.
Un tad, pēc diviem pilniem gadiem grupa sanāk kopā. "Nevarējām tā vienkārši izjukt, tas viss bija pārāk labi," savulaik teica Ričijs Sambora. Pēc 20 gadiem gan viņš pats grupu pirmais labprātīgi pamet.
"Bon Jovi" 1992. gadā rada piekto albumu "Keep The Faith", vienīgo, kam pie pults stājas nozīmīgākais "Metallica" producents Bob Roks. Parādās nopietnākas tekstu rindas un īsāki mati. Albumā ir seši singli un šis ir pirmais. Jāatzīst, atšķirībā no iepriekšējiem panākumiem, neviens no sešiem netiek līdz pirmajai vietai ASV topā, līdzīgi kā visas viņu dziesmas pēc tam līdz pat mūsdienām.
Kopumā plate normāla un par tās iznākšanu man bija milzīgs prieks. Man "Bon Jovi" tieši tai laikā patika un biju pārliecināts, ka kopā viņi vairs nesanāks.
Sanāca.
9. "Always" (1994. Cross Road)
Dziesma, ko man vismazāk gribējās likt desmitniekā. Iespējams, tas saistīts ar manām tā laika gaumes svārstībām, bet man šķiet, ka tieši ar "Always" viņi iezīmē mūsdienu pliekanā "Bon Jovi" sākumu.
Lai vai kā, dziesma tai tālajā 1994. gada rudenī tiešām ir populāra un panāk to, ka grupu sāk klausīties... pilnīgi visi. Klips ar izskatīgu ļaužu mīlas daudzstūri un degošo gleznotāja mājokli tiek rādīts visās iespējamās vietās un par to runā.
Tai gadā iznāk grupas pirmā izlase "Cross Road", un tajā nolemj iekļaut šo dziesmu, ko Džons Bon Džovi vēl pirms gada bija sarakstījis filmai "Romeo Is Bleeding". Filma viņam tā nepatīk, ka viņš atsauc no tās savu "Always", un jau gadu vēlāk, izdodot "Cross Road", ieraksta to vēlreiz. Dziesma vokāli pietiekami sarežģīta, koncertos skan reti.
"Cross Road" izrādās zīmīgs nosaukums grupas basistam Alekam Džonam Sačam. Pēc izlases iznākšanas viņu no grupas izmet. Baumas par iemesliem ir dažādas, bet skaidrs, ka izmet.
8. "Lay Your Hands On Me" (1989. New Jersey)
Lūk sākums. Mans pats ceļa sākums.
Jauno, vecāku dāvāto skaņuplati izņemu no bezgala modīgajiem, džinsu krāsas zilajiem vākiem, ar ierastu kustību noslauku neredzamos putekļus un rūpīgi novietoju trauslo adatiņu.
Čarkstoņa... Bungas... tāds ne pārāk tipisks ritms ar skaļiem skaņu efektiem. Tad miers un tad pati dziesma. Un kas par dziesmu!! Klausos pēc visiem šiem gadiem, un man šķiet, ka piedziedājums griež tādu virpuli, ka pie kaut kā turēties nav jēgas.
Šī ir mana pirmā "Bon Jovi" dziesma un attiecīgi pirmā dziesma mana mūža bezgalīgajā hronoloģiskajā katalogā. Tieši tādēļ tā ir desmitniekā, bet, citas, varbūt pat nedaudz populārākas nav. Mīlestība.
No albuma "New Jersey" grupa izdod piecus singlus. "Lay Your Hands On Me" ir ceturtais no tiem. Vēlīnie dažādu albumu singli parasti mēdz nākt komplektā ar albuma tūres laikā veidotu video. Savā gigantiskajā Jersey tūrē katru no divsimt koncertu viņi sāka tieši ar šo dziesmu.
7. "Bed Of Roses" (1993. Keep The Faith)
Deviņdesmitajos "Bon Jovi" ir divas komerciāli patiesi veiksmīgas dziesmas - "Always" un šī. Un es visā nopietnībā šo uzskatu par labāku. Gan melodija, gan noskaņojums, gan arī skaistā klavieru un gičas kopdarbība.
Dziesma radusies galvenajam māksliniekam piedzīvojot kārtīgas paģiras, un, jāsaka kā ir - to šoreiz nevar just. 10 Top 10 ir četras lēnas, klasiskas roka balādes un šī ir visgaisīgākā no visām. Pamēģiniet nosvērt!
"Bed Of Roses" iznāca uzreiz pēc singla "Keep The Faith". Tai laikā balādes mums, jauniešiem (bērniem) bija topā, un šī rindojās blakus "Guns N'Roses" un "Aerosmith" aktuālajiem darbiem. Vienaudži, domāju, labi atcerās.
6. "You Give Love A Bad Name" (1986. Slippery When Wet)
Te nu ir patiesi interesants stāsts. Tātad sākism ar to, ka ir tāds veiksmīgs un universāls dziesmu autors Desmonds Čailds. Vīrs savu amatu pieprot, viņa portfolio atrodamas puse "Aerosmith" labāko dziesmu, Elisa Kūpera "Poison", "Kiss" "I Was Made For Lovin You" un vēl tiešām daudz kas. Tai skaitā trīs no četriem oficiālajiem "Bon Jovi" Amerikas Nr1.
Pirmo divu plašu laikā, līdz 1985. gadam "Bon Jovi" ir tīri feina, lokāla Ņūdžersijas grupa. Pa to laiku, 1984. gadā Desmonds Čailds saraksta dziesmu populārajai velsiešu dziedātājai Bonijai Tailerei Dziesma saucas "If You Were a Woman (And I Was a Man)".
Dziesma nesanāk un neaiziet, un autors to pavisam nedaudz pārtaisa un iedot vēlreiz, bet šoreiz kādam citam, piemēram, jaunajam amerikāņu ansamblim "Bon Jovi".
Tā rodas "You Give Love A Bad Name", pirmais singls no viņu izlaušanās albuma "Slippery When Wet". Šī dziesma "Bon Jovi" popularitāti gandrīz simtkāršo, uzrāpjas līdz ASV topu pašai augšai un vienā mirklī padara viņus par pasaules rokstāriem.
Ironiski.
5. "Bad Medicine" (1988. New Jersey)
Pēc tam, kad reibinošie panākumi ir pavadījuši iepriekšējo plati un pirmo, patiesi lielo pasaules tūri, grupa 1987. gada nogalē atpūšas tikai kādu mēnesi un aizgrābti ķeras klāt visa turpinājumam. Mūziķi atceras, ka esot bijis milzīgs iekšējais spiediens pierādīt sev, ka "Slippery When Wet" nav bijis pārpratums.
Domāts sākumā par dubultplati, bet to noraidījusi ierakstu kompānija. Arī nosaukums albumam bijis padomā "Sons Of Beaches" un kas tik vēl nē.
Beigu beigās, 1988. gada rudenī iznāk albums "New Jersey" ar šo dinamisko dziesmu, kā pirmo singlu. Plate ir tikpat veiksmīga, kā iepriekšējais albums, tā kā pozitīvais grupas stress ieraksta laikā ir attaisnojies. "Bad Medicine" ir viens no jestrākajiem darbiem visā albumā, ļaujot izpausties gan Deividam Braienam pie taustiņiem, gan arī pašam Džonam Bon Džovi uzdzīt savu tempu pie mikrofona. Pie notīm atkal viņš – Desmonds Čailds.
4. "Wanted Dead Or Alive" (1987. Slippery When Wet)
Ja pielej astoņdesmito gadu mūzikai nedaudz mežonīgo rietumu, pēc kā garšos? Negaidīti labi, ja godīgi. Man šķiet, ka šī dziesma ir vislabāk pārdzīvojusi laiku un joprojām izklausās pietiekami mūsdienīgi. It īpaši Ričija Samboras ģitāras jaudīgais solo dziesmas vidū. Tai brīdī pat superlēnā dziesmā viņi spēja tādu spēku ielikt...
Šis ir izlaušanās plates trešais un faktiski noslēdzošais singls, kas kļuvis par viņu galveno vizītkarti. Dziesmas iedvesmas avots bijis "Turn The Page", Boba Sīgera 1973. gada dziesma, ko vēlāk, 1998. gada rudenī pārdziedāja pati "Metallica".
Ja kāds man jautātu: Ko tad tu no tā "Bon Jovi" tagad gribi?!
Es teiktu: Šito, "Wanted Dead Or Alive".
Labs.
3. "It's My Life" (2000. Crush)
Jāatzīst - šis nu viņiem ir sanācis. Pēc 12 gadu muļļāšanās romantiskās rožu un lilliju noskaņās, skaļruņi beidzot spridzina.
Man jau šķita, ka veči ir atpakaļ... nē, viss ok, tā bija viltus trauksme.
Līdzīgi, kā AC/DC deviņdesmitajos ievilka dziesma "Thunderstruck", "It's My Life" "Bon Jovi" palīdzēja pārvarēt milleniumu. Dziesma nepārprotami izklausās pēc kārtīga, 21. gadsimta roka un ar savu dinamisko videoklipu pievilka sev kārtīgu pūli jaunākās paaudzes cienītāju. Rezultātā BON JOVI tika pie papildus 20 karjeras gadiem, bet mēs pie labām BON JOVI dziesmām gan vairs nē. Šī bija pēdējā.
Dziesmā, starp citu, neliels reveranss dižajam Frenkam Sinatram.
Like Frankie said "I did it my way"...
2." I'll Be There For You" (1989. New Jersey)
Man pirms 28 gadiem bija sarkana, bieza rūtiņu klade, un es tajā ar lodīšu pildspalvu rindoju savus iknedēļas topus. Ņemot vērā lieso mūzikas resursu tai laikā, nezinu, ko es tai kladē rakstīju. Es pat savu mīļo dziesmu nosaukumus bieži nezināju.
Atceros tikai to, ka vairākus mēnešus no vietas pirmajā vietā bija "I'll Be There For You". Tā bija vienkārši "New Jersey" platē sadzirdēta dziesma, pat nenojaušot, ka aiz okeāna tā ir kārtīgs hits. Grūti to mūsdienās aptvert. Grūti arī aptvert to, cik nozīmīgas tajos laikos mums bija roka balādes, cik daudz ap tām rinķoja mūsu sadzīve. Ko tik nu kurš tur saklausīja?
Dziesma ir pēdējā, kas spēja iekarot ASV topu, un notika tas tālajā 1989. gada aprīlī. Gadu, pirms es viņus pirmo reizi izdzirdēju.
1. "Livin' On A Prayer" (1986. Slippery When Wet)
Nemelošu, ir biš' apnikusi. Tai pat laikā šī ir viņu lielākā atstātā pēda un dziesmai patiesībā nav ne vainas. Tikai tie teksti! Bet pie mūzikas rakstīšanas, draugi, atkal ir viņš – Desmonds Čailds.
Trešā plate "Slippery When Wet", minēju, "Bon Jovi" padara par pasaules nozīmes rokgrupu.
Grupas menedžeris Doks Makgē (arī nozīmīga figūra ansambļa vēsturē) pēc albuma ierakstīšanas pasūta tirdzniecībai tirāžu – 40 tūkstošus kopiju. Platei negaidīti ir tādi panākumi, ka viena no problēmām ir pieražot tās pieprasījumu – vienu miljonu eksemplāru mēnesī pirmo pusgadu no vietas.
Albuma nosaukums radies, Džonam Bon Džovi vērojot Vankūrveras stripklubā dejojam meičas, kas dauzījušās ar ziepju putām (за что купил, за то и продаю).
Vēroju klipu, kurā grupa dauzās un ākstās. Un daudz smejas. Smaidu. Lai arī nojaušu, ka tā ir režija, tai pat laikā saprotu – filmēšanas laikā pirms diviem mēnešiem ir izdots superveiksmīgs "You Give Love A Bad Name", čaļi ir kārtīgi rokstāri jau 60 dienu un tagad, filmējot nākamo labo dziesmu, trosēs jālido virs skatuves. Domāju, tā saucas "laime".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
