Eirodejas – vai tiešām visu laiku sliktākā mūzika?  (62)

Atceros kādu jaunās tūkstošgades sākumā MTV veidotu raidījumu par godu grupai "Nirvana" un tās līdera Kurta Kobeina nāves gadadienai. Vadītājs, vai kā MTV ziedu laikos bija pieņemts saukt, vīdžejs, raidījumu iesāka ar stāstījumu, kā 80. gadu beigās un 90. gadu sākumā popmūzika bija nonākusi zemākajā punktā. Tā esot kļuvusi tik primitīva, tukša un ārišķīga, ka jaunajai paaudzei esot bijusi vajadzīga spēcīga antizvaigzne, ko tā atrada Kobeina personā. Fonā šo kontrastu ilustrēja MC Hammer dziesmas "U Can't Touch This" videoklipa fragmenti.

Kamēr ASV MC Hammer popularitātē un arī komerciālajos panākumos spēkojās ar tādām grupām kā "REM", "Rage Against the Machine" un jau pieminēto "Nirvana", tikmēr Eiropā trauksmaino deviņdesmito pašā sākumā uzplauka eurodance – hip-hopa, tehno, trance, house un disco iedvesmots deju mūzikas paveids, kura slavas gājiens noslēdzās līdz ar "millenium" salūtiem un šampanieša korķu paukšķiem.

Par "eurodance" epicentru 90. gadu sākumā var saukt Vāciju, kur kā asni pēc pavasara lietus radās viena otrai līdzīgas grupas. To formula elementāra – vienkāršs sintezatora rifs + spēcīgs basa ritms + nedaudz repa + vokāls (pārsvarā sievietes) piedziedājumā. Protams, bija iespējamas variācijas, piemēram, ar regeja elementiem, vai vairākiem vokāliem. Tomēr tās bija ne pārāk daudz un ne pārāk sarežģītas. Eirodeju grupas radās arī Itālijā, Nīderlandē, Beļģijā, Zviedrijā, Šveicē un citās Eiropas valstīs, tomēr visas kā viena dziedāja angļu valodā, īpaši neizceļot vietu, no kuras tās nākušas. Protams, bija arī izņēmumi, kā, teiksim, beļģu grupa "Paradiso", kas izvēlējās dziedāt spāņu valodā, vai itālis Fabio Fritelli jeb Mo-Do, kura dziesmās skanēja vācu valoda, tomēr tie bija un palika tikai atsevišķi gadījumi.

Vēl viena iezīme – lielākā daļa no eirodeju mūzikas grupām bija tā saucamie "one hit wonders" – "viena hita brīnumi", jeb mūziķi, kas slavu guvuši ar vienu vienīgu vai labākajā gadījumā divām dziesmām.

Nudien, "eurodance" grupu un albumu nosaukumus jūs neatradīsiet nevienā sērijas "1001 albums, kas jānoklausās dzīves laikā" grāmatā, Diez vai tie tiks iekļauti prestižu mūzikas mediju topos, kas vēsta par desmitgades vai ilgāka laika perioda labākajiem un ietekmīgākajiem ierakstiem. Grūti iedomāties kādu "Grammy" balvas saņēmēju, kurš teiktu, ka viņa muzikālo karjeru iedvesmojusi kāda DJ Bobo vai Dr. Alban dziesma. Tomēr šī mūzika nav atraujama no 90. gadu vēstures, gluži tāpat kā pirmā klonētā aita Dollija vai elektroniskais dzīvnieciņš Tamagoči.

Dažas grupas, ko vērts paklausīties.

"New beat" un agrīnā "eurodance" grupa, ko 1989. gadā izveidoja beļģu producents un vēlāk arī rakstnieks Džo Bogarts (Jo Bogaert). Slēpjoties aiz pseidonīma Tomass de Kvinsijs (Thomas De Quincey), viņš ir līdzautors un producents grupas pirmajam un arī lielākajam hitam "Pump Up the Jam", kas guva necerētus komerciālos panākumus, nonākot "Billboard Hot 100" topa augstajā otrajā vietā un kļūstot par starptautisku dižpārdokli. Grupa arī 90. sākumā izdeva vairākus komerciāli veiksmīgus hitus, iesildīja dziedātājas Madonnas koncertturneju, viesojās populāros sarunu šovos, kā "Saturday Night Live", bet grupas dalībnieka Hi Tek 3
dziesma tika iekļauta pilnmetrāžas filmas "Teenage Mutant Ninja Turtles" skaņu celiņā.

Tie uzskatīts, ka eirodeju mūzikas popularitātes vilni 1990. gadā aizsāka Vācijā tapusī grupa "Snap!" (ar amerikāņiem - reperi Turbo B un dziedātāju Peniju Fordu) un tās debijas singls "The Power". Dziesma sasniedza topu augstākās pozīcijas ne tikai Vācijā, bet arī Nīderlandē, Šveicē, un pat Lielbritānijā, tādējādi bruģējot ceļu "eurodance" popularitātei un lērumam turpmāko grupu.

Kopumā 90. gadu pirmajā pusē "Snap!" izdeva trīs albumus, no tiem īpaši jāpiemin otrais – "The Madman's Return" (1992), kuram kā producente bija pieaicināta amerikāņu elektroniskās mūzikas autore un dziedātāja Tea Ostina (Thea Austin). Pateicoties viņai tapa tādi nu jau par klasiku uzskatāmi deju mūzikas hiti kā "Colour of Love", "Exterminate" un, protams, globālais grāvējs "Rythm is a Dancer". Un, pateicoties šim albumam, ir skaidrs, ka ar eirodejām nemaz tik slikti nebija.

90. gadu otrajā pusē "eurodance" attīstījās Itālijā. Radās pat jauns termins "italo dance", kas bija vairāk uz naktsklubiem, ne radiostacijām orientēta mūzika. Tomēr, ja runājam par globāliem panākumiem, par nozīmīgāko uzskatāma grupa - trio "Eifel 65" un tās 1998. gada singls "Blue (Da Ba Dee)", kas nonāca dažādu valstu topu virsotnēs un vēlāk tika nosaukts par pēdējo lielo eirodeju panākumu. Dziesma pat tika nominēta "Grammy" balvai kategorijā "Labākais deju mūzikas albums", bet 2000. gadā "Eifel 65" saņēma balvu kā komerciāli veiksmīgākā itāļu grupa pasaulē. Arī jaunajā tūkstošgadē grupa izdeva pāris albumu, tomēr tik plašus starptautiskus panākumus tie vairs neguva. Noteikti jāpiemin fakts, ka "Eifel 65" hits "One Goal" bija viena no 2000. gada Eiropas Futbola čempionāta oficiālajām dziesmām, bet "Living In My City" skanēja ziemas olimpisko spēļu atklāšanas ceremonijā grupas dalībnieku dzimtajā Turīnā.

Šveiciešu eirodeju karali DJ Bobo jeb Renē Baumanu būtu grēks dēvēt par "viena hita brīnumu". Kopumā kā radiosingli izdotas 34 viņa dziesmas. Te gan varētu padiskutēt – vai tomēr tā gadījumā nav bijusi viena vienīga dziesma 34 dažādās variācijās, tomēr skeptiķi var paklusēt – DJ Bobo ir viens no visu laiku komerciāli veiksmīgākajiem šveiciešu popmūziķiem, kurš muzicēšanai nav metis mieru joprojām.

Viņš kopš 90. gadiem izdevis 12 studijas albumus, kā arī vairākas izlases. Tiesa, starptautisku popularitāti guvuši tieši 90. gadu dziesmas.

DJ Bobo pirmais lielais hits bija "Somebody Dance With Me" (1992), kurā dzirdama arī turku izcelsmes šveiciešu vokāliste Emela. DJ Bobo šedevrā citēta 80. gadu amerikāņu dziedātāja Rockwell dziesma "Somebody's Watching Me".

Turpmākajos gados DJ Bobo laida tautās tādas dziesmas kā "Keep on Dancing", "Take Control", "Everybody", "Let the Dream Come True" un daudzas citas.

Iespējams, mums tuvākais un pazīstamākais eirodeju meistars ir nigēriešu izcelsmes zviedru mūziķis Albans Uzoma Nvapa jeb Dr Alban, kurš jau 1993. gadā – karjeras ziedu laikā – bija paviesojies Latvijā, Radio SWH vērienīgajās atklāšanas svinībās.

Runājot par šo mūziķi, allaž tiek uzsvērts fakts, ka viņa pamatprofesija ir zobārsts, un viņš pat īslaicīgi šajā arodā ir strādājis. Nākamais popmūziķis Dr Alban Zviedrijā bija ieradies, lai studētu zobārstniecību, bet paralēli studijām dīdžejojis Stokholmas klubā "Alphabet Street". Tur arī ticis pamanīts, jo savās ballītēs labprāt iemiksēja paša iedziedātus samplus. Pirmais albums un singli "Hello Afrika" un "No Coke" iznāca jau 1990. gadā, bet Dr Alban lielāko hitu – "It's My Life" (1992) – no viņa otrā albuma 90. gados zināja katrs bērns.

Arī pēc tā Dr Alban izdeva vairākas dziesmas, ka iekļuva radiostaciju rotācijas ārpus Zviedrijas, tomēr tik lielus panākumus kā "It's My Life" vairs neviena no tām neguva. Latvijā slavenais zobārsts atgriezās vēl vairākas reizes, piemēram, kluba "Coyoty Fly" jubilejā 2015. gadā un Radio SWH 25. gadu jubilejas ballītē 2018. gadā.

Vēl viena eirodeju atvase 90. gados bija jauna versija par košļeņpopu jeb "bubblegum pop". Tā pirmsākumi vispār ir meklējami 60. gadu Amerikā, bet tas jau ir mazliet cits stāsts. Ja runājam par eirodeju atvasi 90. gados, tad noteikti vispirms jāmin krāsainā, muļķīgā un jautrā dāņu grupa "Aqua" un tās lielākais hits "Barbie Girl".

"Barbie Girl" iznāca 1997. gadā un, protams, kļuva par līdzi trallināmu un, būsim godīgi, arī viegli izmēdāmu grāvēju. Ar dziesmu saistās arī tiesas prāva starp "MCA Records", kas izdeva "Aqua", un rotaļlietu ražotāju "Mattel". "Aqua" tika apsūdzēta "Mattel" slavenākās rotaļlietas lelles Bārbijas apsmiešanā un seksualizēšanā. Prāva beidzās ar izlīgumu, bet, protams, šis process tikai piešķīla dzirksteli "Aqua" un "Barbie Girl" popularitātei.

Grupa kopumā izdevusi trīs albumus un ir viena no visu laiku komerciāli veiksmīgākajām dāņu grupām.

Šajā pašā eirodeju košļeņu plauktiņā liekama arī dziedātāja Whigfield, nīderlandieši "Wengaboys", kā arī vēl vienu dāņi "Toy-Box", kas nupat otro elpu ieguvuši pateicoties "TikTok".

Mo-Do bija viena cilvēka – Fabio Fritelli (Fabio Frittelli, 1966-2013) – projekts, kas uz īsu brīdi uzzibsnīja 90. gadu vidū un tikpat ātri arī pazuda. Fabio Fritelli bija itālis, tomēr Eiropu viņš iekaroja ar vienu vienīgu dziesmu vācu valodā – "Eins, Zwei, Polizei" (1995). Te gan jāsaka, šī vācu valoda bija ārkārtīgi vienkārša, gluži tāpat kā mūzika, ko viņš radīja (protams, lietot jēdzienu "mūzika" šajā kontekstā ir visai pārgalvīgi).

Mo-Do izdeva vienu albumu "Was ist das?" (1995) un tā vēl pāris dziesmu vācu valodā iznāca kā singli, tomēr viņa mūža augstākais sasniegums tā arī palika - "Eins, Zwei, Polizei".

Ja nu ar šo sarakstu ir par īsu un ir vēlēšanās gremdēties nostalģijā vai papildināt pieredzi, tad noteikti vēl jāklausās grupa "Captain Jack" un tās zināmākais hits "Captain Jack" (1995), "soft porno" cienīgo grupu "E-Rotic", protams, Haddaway, bez kura neiztika neviens klases vakars 90. gadu vidū, kā arī "2 Unlimited" un ikonisko hitu "No Limit".