Džeisons Hanters (Jason Hunter) ir amerikāņu trompetists, kurš dzīvo Igaunijā. Šā gada 8. jūlijā viņš uzstāsies festivālā "Rīgas Ritmi", kur muzicēs sava "Baltic Quartet" sastāvā kopā ar igauņu saksofonistu Alanu Kaljasti, latviešu "Hammond" ērģelnieku Ati Andersonu un lietuviešu bundzinieku Augustu Baronas, prezentējot plati "ImagiNation".
Intervija publicēta sadarbībā ar festivālu "Rīgas Ritmi".
Koncerts notiks uz "Jersika Stage" skatuves mākslas centrā "Noass" AB dambī. Tikmēr palūdzām Džeisonu aizpildīt ko līdzīgu atmiņu kladei, ko šoreiz dēvējam par "Džeza kladi" un ko lūdzam izdarīt arī citus Latvijas un Baltijas aktuālās džeza paaudzes pārstāvjus.
Kas tev ir džezs?
Džezs ir viena no iedvesmojošākajām mākslas formām, kas joprojām ir un būs dzīva tik ilgi, kamēr cilvēki vēlēsies tādu vietu, kurā kolektīvi radīt mūziku, vienlaikus paužot savas individuālās idejas un perspektīvu. Pareizi izdarīta, tā ir lieliska prakse demokrātijā caur mākslu.
Kas tevi pamudināja kļūt par džeza mūziķi?
Saskarsme ar Lūisa Ārmstronga mūziku un skanējumu, ģērbšanās veidu, dejām, un neskaitāmi apbrīnojami mūziķi džeza tā dēvētajā agrīnajā periodā. Tas man ļāva ieraudzīt pasauli pozitīvā un mākslinieciskā gaismā.
Un kurp dodas džezs?
Man šķiet, ka džezam vēl ir tik daudz iespēju, kas vēl jāizpēta, bet šobrīd es uzskatu, ka atkal kļūst populāra melodiskā improvizācija.
Kas ir labākais, ko sagaidīt no džeza koncerta?
Iziešana no koncerta ar pacilātu garu un izpratni ne tikai par priekiem, bet arī par dzīves grūtībām un to, kā ar to visu tikt galā smalkā veidā.
Kā panākt brīva lidojuma sajūtu uz skatuves?
Laba saikne ar visiem grupas dalībniekiem un vērība pret publiku un repertuāru var radīt fantastisku pieredzi uz skatuves.
Vai tev vienmēr ir viegli mesties iekšā džeza saspēles virpulī un vai vienmēr ir viegli izkļūt no tā ārā un atgriezties reālajā pasaulē?
Tas ne vienmēr ir viegli; līdzīgi kā pati dzīve. Ir labas, sliktas un lieliskas dienas. Bet es uzskatu, ka vienmēr ir iespēja mācīties un augt kā mūziķim un cilvēkam.
Kas ir dīvainākais, kas ar tevi noticis uzstājoties?
Ir bijuši daži dīvaini brīži, bet man visvairāk palikusi atmiņā trompetes saniķošanās manas solo kulminācijas laikā diezgan lielā koncertā. Grupa bija uz viļņa, un es ķēros pie skaļas un spēcīgas frāzes, taču no mana instrumenta nenāca ārā ne skaņa...
Ar ko kopā tu vēlētos ierakstīt albumu vai vismaz uzdžemot?
Es labprāt kaut ko ierakstītu un/vai uzdžemotu kopā ar lielisko bundzinieku Gregoriju Hačinsonu (Gregory Hutchinson).
No kā tu smelies iedvesmu jaunas mūzikas radīšanai?
No daudzām lietām; piemēram, no dzīves pieredzes vai vienkāršas melodijas vai ritma, ko dzirdu nejaušā vietā vai kas virpuļo apkārt manā galvā. Bet visvairāk mani vienmēr dziļi iedvesmo neskaitāmi lieliski mūziķi, kuri bijuši pirms manis.
Vai Igaunijā ir daudz džeza?
Šai mazajai valstij ir liela džeza kopiena, kas ir ļoti atbalstoša un vienmēr vēlas paplašināt savu izpratni un ticību šai mūzikai. Tiek rīkoti lieliski festivāli un piesaistīti izcili talanti, lai tie uzstātos Igaunijas iedzīvotājiem.
Vai ir tāda Igaunijas džeza skaņa?
Es tā domāju. Manuprāt, tā ir ļoti unikāla, un es uzskatu, ka tā ir brīnišķīgi intelektuāla un Igaunijas pieredzi aprakstoša.
Ko tu novēlētu un ieteiktu festivālam "Rīgas Ritmi"?
Lai visi grafiki un uzņemšana ir cieņpilna pret mākslinieku, kā arī auditoriju. Vēl vēla vakara jam session būtu fantastiska lieta!
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
