Nauda vējā. Kā darbojas biļešu krāpnieki un kā nekļūt par viņu upuri?

Aizvadītā gada novembrī Anna vēlējās doties uz kādu lielu koncertu Rīgā, bet vēl nebija paguvusi iegādāties biļetes, kad pasākums jau tika izpirkts. Bija plānots iet trijatā, kopā ar draudzeni un viņas puisi. "Nolēmām, ka pirksim internetā," viņa stāsta. "Feisbukā ir izveidota grupa, kur pārdod, pērk un apmainās ar biļetēm. Tur ierakstīju, ko meklēju, un man ātri vien atsaucās." 100 eiro par trīs biļetēm likās izdevīgs piedāvājums, sanāca tikai nedaudz dārgāk par to summu, kas būtu jāsamaksā oficiālajam biļešu tirgotājam, ja tās pirktu laikus. Bet nekādas biļetes Anna tā arī nesaņēma.

Krāpniekam bija raita valoda un iepriekš sagatavots stāsts: biļetes esot uzdāvinātas viņa draugam, kurš pats uz koncertu netiek. Lai tik Anna pārskaita naudu, un tās tikšot nosūtītas uz viņas e-pastu. "Aizskaitīju, bet neko pretī nesaņēmu," atceras meitene. "Prasīju, kur tad ir biļetes? Puisis atbildēja, ka notikusi maza aizķeršanās, bet būs ap pusnakti. Draugam, kuram tās esot uzdāvinātas, ir naktsmaiņa, tāpēc vajag uzgaidīt." Anna gaidīja, bet – nekā. Kārotais koncerts jau bija nedēļu kā beidzies, kad meitene joprojām centās atgūt savu naudu.

Konkrēto krāpnieku nodeva tas, ka viņš nebija pārāk apķērīgs. Feisbukā minētais vārds un uzvārds izrādījās viltus, taču