Starptautiski atzītais latviešu komponists Rihards Dubra šā gada februāra noslēgumā svin apaļu jubileju – 28. februārī viņam aprit 60. Skaņraža jubileja tiks atzīmēta gan ar viņa autorkoncertu, gan arī īpašu Valsts akadēmiskā kora "Latvija" un diriģenta Māra Sirmā sagatavotu programmu. Abi koncerti notiks Rīgas Domā.
Jubilāra autorkoncerts notiks Rīgas Domā piektdien, 1. martā, pulksten 19. Koncertā piedalīsies vijolniece Marta Spārniņa, saksofonists Aigars Raumanis, ērģelnieks Aigars Reinis un Rīgas Doma kora skolas jauktais koris Jurģa Cābuļa vadībā. Programmā skanēs Riharda Dubras mūzika – izvērstais 1. Saksofonkoncerts, Expresija vijolei, kā arī motetes korim a capella. Savukārt apjomīgā "O Gloriosa virginum" korim, saksofonam un ērģelēm koncertā piedzīvos Latvijas pirmatskaņojumu.
Komponistam veltītais VAK "Latvija" un diriģenta Māra Sirmā koncerts Rīgas Domā izskanēs 15. martā pulksten 19.
Tam izraudzītā programma reprezentē jubilāra bagātīgo ieguldījumu un meistarību sakrālās mūzikas žanrā, kas aizvien ieņem centrālo vietu viņa daiļradē. Koncertā izskanēs pēdējās divās desmitgadēs tapuši skaņdarbi jauktajam korim a cappella ar katoļu liturģijas tekstiem sešās valodās – vācu, angļu, franču, latīņu, latgaliešu un ukraiņu. Starp tiem būs trīs Latvijas pirmatskaņojumi – motetes "Der Sturm", "Herr, bleib bei uns" un "O vos omnes", kā arī pasaules pirmatskaņojums, veltījums tuva drauga piemiņai "Lux Aeterna", kas tapis 2023. gada ieskaņā.
Koncertu vainagos patriotisma caurstrāvotā, Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas simtgades zīmē rakstītā "Viena uzvilkta skanoša stīga" ar Daces Micānes-Zālītes vārdiem, savukārt pašā tā kulminācijā – magnifikāts "My Soul Doth Magnify the Lord" jauktajam korim, čellam, diviem mežragiem un sitaminstrumentiem.
Riharda Dubras jaunrade ir cieši saistīta ar sakrālo mūziku. Pamatā visi darbi, neatkarīgi no piederības vokālai vai instrumentālai mūzikai, ir ar garīgu saturu. Komponista rokrakstu veidojis gan minimālisms, gan gregorika un renesanses mūzika, domājot ne vien par to intonatīvo, izklāsta u.tml. sfēru, bet pirmām kārtām filozofisko pusi. Tajā pat laikā līdzekļu sakausējums ir romantisks. Rihards Dubra par saviem domubiedriem atzīst komponistus Giju Kančeli, Arvo Pertu un Džonu Taveneru.
Rihards Dubra ir trīs simfoniju, trīs koncertu un operas "Suitu sāga" (2019) autors. Sacerējis mūziku Normunda Puča režisētajai filmai "Segvārds Vientulis" (2014)."
R. Dubra galvenokārt raksta mūziku konkrētiem atskaņotājmāksliniekiem, piemēram, Liepājas Simfoniskajam orķestrim, Valsts Akadēmiskajam korim "Latvija", orķestrim "Sinfonietta Rīga", Ķelnes Figurālkorim (Figuralchor Köln), Liepājas Mežragu kvartetam, jauniešu korim "Kamēr...", Rīgas Saksofonu kvartetam, vokālajām grupām "Anima Solla", "Schola Cantorum Riga" un citiem.Komponists ir sadarbojies ar tādiem ievērojamiem ārzemju atskaņotājiem kā kameransambli "Louth Contemporary Music Society", kori "Cambridge Chorale" Maikla Kiblevaita (Michael Kibblewhite) vadībā un Londonas Universitātes Karaliskās Holoveja koledžas (Royal Holloway, University of London) kori Ruperta Gafa (Rupert Gough) vadībā, marimbisti Danielu Ganevu (Daniella Ganeva, Lielbritānija), amerikāņu ērģelnieku Džeimsu Hiksu (James D. Hicks) un citiem.
Rihards Dubra ir bijis Latvijas Lielās mūzikas balvas nominants (2014, 2015) un laureāts (2003), vairākkārt (1999, 2003, 2016) ieguvis AKKA/LAA Autortiesību bezgalības balvu par Latvijā un pasaulē plaši atskaņotiem kordarbiem "Ubi caritas" (1998), "Ave Maria II" (1992) un "O Crux Ave" (1995). Divkārt saņēmis Jūrmalas valstspilsētas pašvaldības "Gada balvu kultūrā": 2011. un 2014. gadā. Ieguvis arī Latgaliešu kultūras gada balvu "Boņuks" par skaņdarbu "Tu skaistō Dīva dōrza Rūze" (2014) un Ventspils pilsētas balvu nominācijā "Gada skolotājs / meistars profesionālajā izglītībā" (2020).
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
