Uz viņa spārniem es turos,

nekrītu pat vētrā nost,

nesadegu mīļās ugunskuros,

nenosalstu viņas puteņos.

Varbūt dažs skauģis smīkņā,
neizlikdamies pret mani ļauns,
bet man vienalga ir – vai cīņā
es kritīšu vai celšos jauns.

Nekad ar mani nebūs cauri,
nekad es nejutīšos viens.
Mans mūžs kā krāsains tauriņš
caur dzīvi skrien.

"Alfreda Krūkļa radošuma pamats ir spēja pieņemt dzīves prieku un rūgtumu, līdzdzīvot sava laika un Latvijas cerībām, atjaunināt savu poētiku.
Krājumā "Likteņa smīns” savdabīgi iezīmēts, riskēsim sacīt, tipiska latvieša tēls – ar viņa sapņiem, ilūzijām, skepsi un sīkstumu.”

Imants Auziņš

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!