Literāti stādīs kokus vēsturiskajā Rakstnieku parkā Spāres muižā  (1)

Līdzās jau zaļojošajiem kokiem rakstnieki stādīs jaunus kociņus. Rakstnieku parka sakopšanā piedalīsies un jaunus kociņus stādīs: Guna Roze, Rolanda Bula, Vilis Seleckis, Roalds Dobrovenskis, Velta Kaltiņa, Māra Svīre, Ilgonis Bērsons, Arnolds Auziņš, Māra Cielēna, Ilze Binde, Egils Šņore, Knuts Skujenieks, Lija Brīdaka un grafiķis Dainis Rožkalns.

Pēc koku stādīšanas pasākuma apmeklētājiem būs iespēja dzirdēt gan autoru priekšlasījumus, gan stāstus, kas saistīti ar vienlīdz paliekošām vērtībām kā rakstīts vārds un stādīts koks, gan valstiskuma un patriotisma nozīmi apliecinošas dzīves pieredzes. Pasākumu noslēgs literatūrzinātniece, Latvijas Universitātes profesore, Latvijas Zinātņu akadēmijas akadēmiķe Ausma Cimdiņa.

Pasākuma laikā būs iespēja iegādāties skatu kartītes un iegūt šīs dienas viesu autogrāfus, par ziedojumiem iegādāties skolēnu darbiņus. Pasākuma rīkotāji lūdz apģērbu un apavus izvēlēties atbilstošus laikapstākļiem.

Par līdz šim paveikto Rakstnieku parka atjaunošanā pasākuma organizatorei Mārītei Rukmanei 2017. gadā piešķirta Aleksandra Čaka balva: par nozīmīgu darbu latviešu rakstnieku parka atjaunošanā Amatas novada Spārē un jaunatnes iesaistīšanu kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanā.

Pasākuma rīkotāji lūdz interesentus pieteikties līdz 7. maija pulksten 12.00, rakstot Mārītei Rukmanei mariterukmane@inbox.lv. Pieteikšanās obligāta.

Rakstnieku parka ideja radās 1930. gada 4. maijā, kad toreizējo Spāres Valsts sešklasīgo skolu un patversmi pēc Kārļa un Alvīnes Skalbergu aicinājuma apmeklēja Trauksminieku grupas literāti – Arvīds Borincs, Aleksandrs Čaks, Arvīds Grigulis, Jānis Grots, Valdis Lukss, Jānis Plaudis, Emils Skujenieks, Austra Skujiņa, Adolfs Talcis, Jānis Trimda, Pāvels Vīlips un Elvīra Bramberga. Pēc viesošanās, katrs no rakstniekiem pēc skolas pārziņa Kārļa Skalberga aicinājuma nolēma iestādīt vienu kociņu. Pēc 30 gadiem tradīciju turpināja Arvīds Grigulis, iestādot vēl vienu kociņu, viņa piemēram sekoja Valdis Lukss, Laimonis Vāczemnieks un Jānis Plotnieks. No šiem kokiem deviņi turpina zaļot vēl šodien.

Jau tolaik Spāres muiža ir bijusi ne tikai skola, bet arī radošu cilvēku iedvesmas centrs. Rakstnieku parka stādīšanas reize 1930. gadā nebija vienīgā, kad šeit pulcējušies radoši cilvēki, arī no 1928. gada viesu grāmatā ir atrodama pateicība par jauki pavadīto laiku dzejnieku rokrakstā.

Jauno koku stādījumā, kas veidots sākot no 2014. gada pirmā septembra, kad pirmais kociņš – liepa – iestādīts par godu novadniecei Melānijai Vanagai, ir koki kuri stādīti par godu tādiem labi zināmiem dzejniekiem un ar dzeju saistītām personībām kā Inga Ābele, Antra Medne (Aleksandra Čaka muzeja vadītāja) un Andris Brežģis (Čaka attāls radinieks), Jānim Rokpelnis, Valdis Atāls, Māra Zālīte, Edvīns Raups, Valdis Rūmnieks, Aivars Lapšāns. Lielāko daļu koku iestādījuši paši mākslinieki un visi kociņi ir pārziemojuši.