2024. gadu Jāņa Akuratera muzejs iesāk ar Jāņa Akuratera jubilejas svinībām, 13. janvārī pulksten 15 aicinot uz rakstnieka 148. dzimšanas dienai veltītu pasākumu "Bāldzeltenas kaķpēdiņas…".
Kā atgādina Memoriālo muzeju apvienības pārstāvji, ik gadu 13. janvārī Jāņa Akuratera muzejs aicina uz rakstnieka dzimšanas dienas svinībām. 148. jubilejas pasākumā izskanēs Jāņa Akuratera dzeja Gundara Grasberga lasījumā un Broņislavas Martuževas dzeja un dziesmas ar Jāņa Akuratera, Kārļa Skalbes, Jāņa Ziemeļnieka un Ādolfa Ersa vārdiem Ievas Paršas izpildījumā.
2024. gada 8. aprīlī Broņislavai Martuževai (1924–2012) būtu 100 gadi. Jāņa Akuratera dzimšanas dienas svinības būs arī kā Broņislavas Martuževas 100. jubilejas gada ieskaņas pasākums. Pasākumā muzejā satiksies un sarunāsies dzejā abu dzejnieku liriskie varoņi.
"Jāņa Akuratera dzejas liriskais "Es" sevi lepni manifestā gan kā kalpa zēnu, kura pasaule ir "kumeļš un arkls, pļava un lauks, un princeses dārza malā – sarkanas magones", gan kā bagātu karaļdēlu, kura valsts ir sirds, daudz plašāka un skaistāka par citu karaļu valstīm. Savukārt Broņislavas Martuževas dzejas liriskā "Es" ir gan "līduma princese", kurai "viena pati svētdienas kārta", bet plaukstā gavilē cīrulis, gan pacietīgā Sulamīte, kura sagaida savu ķēniņu atnākot," raksta pasākuma rīkotāji.
Broņislava Martuževa ir dzimusi zemnieku Helēnas un Jāņa Martuževu ģimenē, mācījusies Cepurītes pamatskolā, Lubānas pamatskolā, Lubānas vidusskolā (1940–1941) un Rēzeknes skolotāju institūtā (1941-–1944). Pēckara gados viņa sadarbojās ar nacionālajiem partizāniem, slēpa viņus un arī pati slēpās Lazdiņu mājās (1946–1951). 1951. gadā viņu apcietināja, tiesāja un izsūtīja uz Ozerlaga nometni Taišetā. Ieslodzījumā viņa ir līdz 1956. gadam.
Jau mācoties vidusskolā, viņa sāk rakstīt dzejoļus. Spēlēja cītaru un akordeonu un jaunības laikā sāka sacerēt arī dziesmas. Folklorizējusies un visplašāk pazīstama ir dziesma "Jaunība", kurai viņa ir gan mūzikas, gan vārdu autore. Taču Martuževa ir komponējusi dziesmas arī ar citu dzejnieku vārdiem, tai skaitā divas ar Jāņa Akuratera vārdiem. Starp tām – dziesma "Bāldzeltenas kaķpēdiņas". Dzejoli "Kaķpēdiņas" Jānis Akuraters ir publicējis krājumā "Neatrastā" 1932. gadā, un šī dzejoļa pirmo pantu ir ievietojis arī kā visa krājuma moto: "Bāldzeltenas kaķpēdiņas / Pie sienas man istabā, / Tās dienas elpo vēl viņās, / Kad bija mums vasara."
Jāņa Akuratera dzejā izteiktās ilgas pēc kāda pagājušā un zudušā skaistā mirkļa ir bijušas tuvas un pazīstamas arī Broņislavai Martuževai.
Jāņa Akurātera memoriālais muzejs atrodas Ojāra Vācieša ielā 6a, Rīgā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
