Foto: Kārlis Dambrāns/DELFI

Ko mēs varētu darīt, lai kaut nedaudz palīdzētu Ukrainai uzvarēt karā ar Krieviju? Mēs varētu, piemēram, neiestudēt "Meistaru un Margaritu", sarunā ar "Delfi" 24. februāra priekšvakarā, gandrīz divus gadus pēc Krievijas masveida iebrukuma Ukrainā, saka tulkotāja Māra Poļakova.

Jūs noteikti esat turējuši rokās kādu no viņas darbiem – pateicoties Poļakovai, latviešu valodā ir izdotas vairāk nekā 100 ārzemju autoru grāmatas, turklāt ļoti dažādām gaumēm. Viņa ir tulkojusi Džordža Orvela, Kormaka Makārtija, Džoannas K. Roulingas, Kurta Vonnegūta un daudzu citu rakstnieku tekstus. 2010. gadā Poļakova ieguvusi Latvijas Literatūras gada balvu kategorijā "Izcilākais tulkojums", bet vēl vairākkārt tai tikusi nominēta.

Pēdējos gados viņa īpaši aktīvi tulko tekstus no ukraiņu uz latviešu valodu, kļūstot par Ukrainas kultūras gaismas nesēju mūsu kultūras telpā. 

Varbūt pamanīji žurnāla "Ir" publikācijas un diskusiju par humanitāro zinātņu, jo īpaši filoloģijas, bēdīgo stāvokli Latvijā.

Jā, arī Latvijas Radio Orestam Silabriedim nesen bija raidījums par šo tēmu.

Mūsu sarunā vairākas reizes pavīd doma par to, ka arī kultūra var būt viens no kara ieročiem. Tad jau mēs savu plinti esam iemetuši krūmos, nerūpējoties un atstājot novārtā mūsu valodas un kultūras pētniecību. Kāpēc?

Tāpēc, ka mēs esam stulbi. Mums nevienā sfērā vispār nav stratēģiskas domāšanas par to, kāpēc kaut kas ir vajadzīgs un kā mēs ejam uz priekšu. Plānojam pēc principa: ja šobrīd tam nav naudas, tad to nevajag. Viss šim brīdim vai konkrētam Eiropas projektam, bet kas būs tālāk? Vai mēs domājam par to, kas ir vajadzīgs, lai 

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!