“Svešinieks” ir ne tikai viens no lasītākajiem 20. gadsimta stāstiem, bet arī viena no grāmatām, kas savu gadsimtu izdzīvo; klasisks eksistenciālisma darbs, kas ietekmējis daudzus Kamī laikabiedrus.
Uzrakstīts 1946. gadā, Kamī stāstījums par neapmierināto un acīmredzami amorālo jauno vīrieti ir ieguvis ilgstošu popularitāti un vietu daudzu pasaules augstskolu literatūras un filozofijas kursos. Atsvešinātība, laikmeta nemiers, bailes no anonimitātes, garīgās šaubas – to visu iever grāmatas vienkāršā sižeta līnija. Jauns, ar savas dzīves bezmērķīgumu un inertumu nomocīts alžīrietis tiek iejaukts sīkās vietējā sutenera intrigās, kas beidzas ar cilvēka nogalināšanu. Viņš tiek apcietināts un notiek absurds tiesas process, kura uzmanības lokā ir ne tik daudz slepkavība, kā paša rakstura nepilnības.

Albērs Kamī pievēršas cilvēka esamībai pasaulē, personiskajiem pārdzīvojumiem, indivīda brīvībai, atsvešināšanās problēmai. Viņa darbos dzīve ir bezcerīgs nejaušību haoss, sabiedrība – bezpersonisks absurds. Cilvēki ir ne vien atbildīgi par to, kā viņu rīcība skar citus, bet arī vienīgi paši spējīgi šai ziņā savu rīcību tiesāt.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!