Tas notika manā pirmajā "Beach Party" pasākumā. Uz festivālu mēs devāmies ar personīgo auto 4 cilvēku sastāvā- es, mans brālis, 2 kaimiņu puikas. Mums Liepājā nebija sarunātas naktsmājas un bija nolemts gulēt mašīnā un paļauties uz improvizāciju visās sadzīves lietās.
Ieradāmies Liepājā tā ap plkst. 18 pēcpusdienā. Braukājām pa nomaļām ieliņām un mēģinājām atrast apmešanās vietu. Iebraucām kādā vecīgas koku mājas iekšpagalmā, lai pārbaudītu, vai iemītnieki raidīs mūs prom, draudēs izsaukt policiju, vai rīkosies pavisam neparedzami. Pagalms bija neliels, tajā bija aka, neliels galdiņš, saskaldītas malkas kaudze, arī metāllūžņu kaudze. Tapa skaidrs, ka te nav nekāda elitārā māja- tieši tas, kas mums vajadzīgs- vienkārši, sirsnīgi, dzīves neizlutināti un atvērti cilvēki.
Pirmo mēs iepazinām Annu no 2. dzīvokļa. Ar to arī sākās mūsu veiksmes stāsts! Anna bija optimisma, savdabīga humora un dzīvesprieka pārpilna būtne. Un. Anna bija no tām sievietēm, kam patika jautras kompānijas un iedzeršanas ne tikai svētkos, bet gan pēc iespējas biežāk. Mēs viņai izskaidrojām, ko šeit meklējam un darām, kā arī iepazināmies tuvāk. Un Anna kļuva par mūsu aizgādni un vislaipnāko nama māti. Pagalms tika nodots pilnīgā mūsu rīcībā. Un arī Anna neatkāpās no mums ne soli, viņa nepārtraukti runāja, rosījās un jokoja.
Pavisam citu noskaņu mūsu pagalms ieguva, kad mājās pārradās Miervaldis no 1. dzīvokļa. Viņa vārds mūs maldināja, jo ari viņa ierašanos nosacītais miers beidzās. Miervaldis iepazinās ar situāciju un ar katru no mums personīgi. Viņš bija pozitīvi noskaņots un iebildumus pret mums necēla.
Bet, kad krustojās Annas un Miervalža ceļi un acu skati, sākās īsta attiecību drāma. Viņiem tā bija ikdiena, bet mums pārsteigums. Un mūsu klātbūtne uz abiem iedarbojās rosinoši, jo tagad katrs centās pēc iespējas skaļāk un vētraināk izteikt savu sāpi un sašutumu par otru, kā arī centās iegūt mūsu atbalstu un labvēlību. Tā teikt-lai mēs nostājamies vienā vai otrā ierakuma pusē. Mēs tikām iepazīstināti ar neaptveramu konfliktu virkni, kas risinājusies šo cilvēku starpā gadu garumā. Tur bija viss-sākot ar nozagtiem dvieļiem un „adidas” vējjaku no veļas šņora, pārāk skaļu uzdzīvi, nekārtībām pagalmā, ar dubļiem aizķellētiem logiem, kam atbildes reakcijā sekoja bezkaunīgi aprakstītas dzīvokļa durvis un beidzot ar policijas patruļas uzsūtīšanu par kūlas dedzināšanu tepat, šajā pagalmā.
Mēs tikai ieinteresēti klausījāmies, bet tad sākām nojaust, ka varam netikt uz pludmali, kur notiek festivāls, jo abi cīņu biedri nebija apturami savos runu plūdos nu jau 3 stundas. Mēs jutāmies kā realitātes šovā, tas bija iespaidīgi un interesanti. Lai tomēr tiktu uz festivālu, mans brālis ierosināja visu atrisināt kopīgi iedzerot līdzpaņemto LB degvīnu. Gan Anna, gan Miervaldis neatteicās, tomēr savu konfliktu turpināja risināt. Pēc stundas un kopīgi iztukšotas degvīna pudeles mēs palūdzām atļauju pamest šo neformālo pasākumu un doties uz pludmali.
Tā mēs tajā pagalmā nodzīvojām līdz Annas vārda dienai – 26. jūlijam, kas arī tika godam nosvinēta.
Bet Annu un Miervaldi un viņu savstarpējo attiecību krāšņumu mēs nekad neaizmirsīsim.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
