Sestdien, 11. maijā, par godu Latvijas Etnogrāfiskā brīvdabas muzeja simtgadei un vasaras sezonas atklāšanai, notika pasākums "Viena diena mūsmājās". Vairāk nekā trīsdesmit muzeja objektos rosījās ļaudis laikmetam atbilstošā apģērbā un darīja konkrētajai vietai un laikam raksturīgus darbus, iejūtoties 100 līdz 200 gadu senā pagātnē.
Muzeja apmeklētājiem bija iespēja piedzīvot gan precības, gan jurģus, gan ūtrupi, gan satikt dzirnavnieku, iepazīties ar skolmeistaru un mācītāju. Zvejnieki gatavojās zvejai, citviet podnieka saime posās tirgum, kādā sētā saimniece rosījās dārzā. Bija maija dziedājumi pie Latgales krucifiksa un arī improvizēts svētbrīdis Usmas baznīcā. Visā Brīvdabas muzeja teritorijā strādāja podnieki, audēja, vērpjamo ratiņu dreimanis. Tāpat tika darvotas laivas, žāvētas zivis. Daudzās sētās un laukumos skanēja tautasdziesmas, rotaļas un danči, un katrā sētā bērniem būs sarūpēts kāds īpašs uzdevums.
Muzeja teritorijā darbojās ap 850 amatierteātru un folkloras kopu dalībnieku no visiem kultūrvēsturiskajiem novadiem, kuri savas sētas notikumos iesaistīja arī apmeklētājus.
Kā iepriekš pauda pasākuma režisors Kārlis Anitens stāsta: Brīvdabas muzeja simtgades svinības iespējams, ir lielākā improvizētā performance, kāda jebkad Latvijā bijusi.
Latvijas Etnogrāfiskais brīvdabas muzejā glabājas ēkas un sadzīves priekšmeti, kas atspoguļo lauku dzīves veidu no 17. gs.-20. gs. 30.gadiem, bet tieši pēdējā pus gadsimta laikā ir notikušas visstraujākās pārmaiņas lauku vides infrastruktūrā. Dekoratīva un kultūrvēsturiska nozīme vairs nav tikai dzirnavām, bet arī lopu kūtīm un klētīm zemnieku sētās. Uz lauku ceļiem nav sastopami zirgu pajūgi, pļavās siena gubiņas. Lielākajai daļai savulaik izmantoto darba rīku un sadzīves priekšmetu vairs nav atpazīstams pielietojums. Par vēsturi ir kļuvušas vairāku svētku svinības un sadzīves norises. Šogad Brīvdabas muzejs svin 100. pastāvēšanas gadadienu.
Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
