Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbinieki turpina likvidēt Rīgas pils ugunsgrēka dzēšanas laikā nodarītos postījumus un apmeklētājiem muzejs ir slēgts, portālu "Delfi" informē muzeja pārstāvji.
Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir trešais vecākais muzejs Latvijā un vienīgais Latvijas vēstures muzejs pasaulē. Kopš dibināšanas 1869. gadā, LNVM ir kļuvis par lielāko latviešu tautas muzejisko vērtību krātuvi - tā kolekcijās ir vairāk nekā miljons priekšmetu: arheoloģiskajos izrakumos iegūtas senlietas, rotu un monētu depozīti, tautastērpi, tradicionālie darbarīki, tautas lietišķās mākslas darinājumi, sadzīves priekšmeti, fotogrāfijas, dokumenti, kartes, gravīras, gleznas u. c. Latvijas vēstures liecības. Muzeja krājumam ir unikāla kultūrvēsturiska vērtība un tam ir nepārvērtējama nozīme latviešu tautas vēstures saglabāšanā un pētniecībā.
Kopš 1920. gada muzejs (sākotnēji kā Etnogrāfiskais, kopš 1924. gada kā Valsts Vēsturiskais muzejs) atrodas Rīgas pilī, līdzās Valsts prezidenta darbavietai, kļūstot par vienu no valsts prestiža institūcijām un latviešu tautas materiālās kultūras un garīgās sejas izpaudējiem. Atrašanās Valsts Prezidenta pilī simbolizē latviešu tautas vēstures kopību ar nācijas augstāko valstiskuma formu. Muzejs Rīgas jeb tolaik Pionieru pilī darbojās arī padomju okupācijas laikā.
Pilī – muzeja vienīgajā mājvietā - glabājas gan muzeja apjomīgais krājums, gan noritējusi pētnieciskā un izstāžu darbība.
No trīs muzeju krātuvēm, kas atrodas Rīgas pilī, Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ugunsgrēka radīto seku dēļ cietis visvairāk un joprojām atrodas visbīstamākajā situācijā.
Daļa muzeja darba telpu, izstāžu zāles un daļa pastāvīgās ekspozīcijas dzēšanas darbos ir nolietas ar ūdeni, ēkā atslēgta elektrība. Apmeklētājiem Latvijas Nacionālais vēstures muzejs ir slēgts uz nenoteiktu laiku līdz turpmākiem paziņojumiem.
Nopludinātie griesti un sienas, mitrums telpās radījis apdraudējumus daļai arheoloģijas ekspozīcijas, tāpēc puse no tās demontēta. Vēstures muzeja darbinieki ekspozīciju un izstāžu zālēs, savās darba telpās turpina sakopšanas darbus un ūdens nodarīto postījumu seku apzināšanu. Arī aizvadītajās brīvdienās darbinieki dežurēja muzejā, to vēdinot un sakopjot ūdens nodarīto postu.
Ugunsnelaimes naktī, pateicoties ugunsdzēsēju izpratnei un atbalstam, dažiem muzeja darbiniekiem sarežģītos apstākļos izdevās izglābt izstādes "100 Latvijas vēstures relikvijas" unikālos eksponātus – gan vissenāko Latvijas teritorijā atrasto liecību par cilvēka klātbūtni – 11 gadu tūkstošus senu harpūnu, gan veļu mielojamo galdiņu, gan ieejas karti uz valsts proklamēšanu 1918. gada 18. novembrī, gan 1988. gada 11. novembrī Rīgas pils Svētā Gara tornī uzvilkto sarkanbaltsarkano karogu. Daļa jau nodoti muzeja restauratoriem.
Par diviem tālākiem Latvijas Nacionālā vēstures muzeja darbības scenārijiem tika runāts 22. jūnijā notikušajā preses konferencē Kultūras ministrijā. Viens paredz muzeja krājumu pilnībā pārvietot uz citām telpām, otrs – tehniskajai ekspertīzei atzīstot muzeja turpmāko atrašanos Rīgas pilī par iespējamu, muzejs varētu turpināt darbu esošajā mājvietā.
LNVM direktors Arnis Radiņš norāda: "Muzeja krājuma pārvietošanas gadījumā nepieciešamas muzeja kritērijiem atbilstošas telpas, jo iepriekšējā pieredze ar pils remonta plānošanu liek domāt, ka Rīgas pils renovācija netiks pabeigta ne divos, ne piecos gados. Muzejam tā nebūs pagaidu situācija. Jārada apstākļi, kuros muzejs daudzmaz cienīgi spētu turpināt savu darbību – gan pētnieciskajā, gan izstāžu jomā."
2014. gadā, kad Rīga būs Eiropas kultūras galvaspilsēta, muzejā paredzēta izstāde "Dzintars – Baltijas jūras dārgakmens", kas tiktu veidota no muzeja krājumā esošās dzintara kolekcijas. Bet šā gada septembrī, atzīmējot 90 gadus kopš Pieminekļu valdes izveides, sadarbībā ar Latvijas Universitātes Vēstures un filozofijas fakultāti, plānota starptautiska konference. Sagatavota arī apjomīga grāmata par Pieminekļu valdes vākumu, kas tiks laista klajā rudenī.
Rīgas pils, kuras celtniecības pirmsākumi aizsniedzas līdz tālajam 1330. gadam, 2012. gada nogalē beidzot sagaidīja savas ilgi atliktās renovācijas uzsākšanu. Tā tika plānota divās kārtās. Bija paredzēts, ka līdz 2015. gada beigām darbi norisināsies tikai priekšpilī. Pēc to noslēguma renovācija savukārt tiktu uzsākta konventa daļā, kur kopš 1920. gada atrodas Latvijas Nacionālais vēstures muzejs. Saskaņā ar projektu muzejs šajā laikā ar savām kolekcijām pārceltos uz jaunbūvējamo Pulka ielas krātuvju kompleksu, atgriešanās Rīgas pilī ar jaunām ekspozīcijām bija plānota 2018. gadā. Ugunsnelaime naktī no 20. uz 21. jūniju šos plānus ir pārsvītrojusi.
Jau vēstīts, ka ceturtdienas vakarā izcēlās paaugstinātas bīstamības ugunsgrēks Rīgas pilī. No pils jumta bija redzamas paceļamies liesmas un dūmu mutuļi. Ugunsdzēsēji izsaukumu uz Rīgas pili saņēma pulksten 22:21. Ugunsgrēks tika lokalizēts ap pulksten 4 no rīta, un gruzdēšana, kā arī degšana turpinājās vien atsevišķās vietās, bet ugunsdzēsējiem darbs bija vēl vairākām stundām.
Ugunsgrēks postījumus nodarījis arī pils telpās izvietotajiem vēsturiskajiem muzeju krājumiem.
Rīgas pils līdz pērnajam gadam bija Valsts prezidenta oficiālā rezidence. Patlaban pilī sākti rekonstrukcijas darbi un prezidenta rezidence pārcelta uz Melngalvju namu.
Valdība pērn pavasarī deva zaļo gaismu Valsts prezidenta kancelejas pārvietošanai uz Melngalvju namu, lai beidzot varētu sākt Rīgas pils priekšpils daļas rekonstrukciju. Priekšpilī atrodas arī prezidenta darba telpas. Priekšpils rekonstrukcija tika sākta, jo telpas atradās avārijās stāvoklī un netika izmantotas, piemēram, Baltā zāle, Svētku zāle un vēl citas, kopumā aptuveni 9000 kvadrātmetru platībā.
Tika lēsts, ka priekšpils rekonstrukcija izmaksās apmēram 21,78 miljonus latu. Kā norāda aculiecinieki, liesmas plosa nevis priekšpili, bet gan vēsturisko pils kompleksa daļu.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
