Šajos svētkos Rīgā reizi piecos gados satiekas koru dziedātāji, dejotāji, mūziķi, tautas lietišķās mākslas meistari.
Dziesmu un deju svētki ir Baltijas valstu raksturīgākā un vienojošākā kultūras tradīcija. Svētki balstās "a capella" dziedāšanas tradīcijās, ar laiku attīstoties par multidsciplināru pasākumu, kas aptver dažādus mākslas žanrus un izpausmes veidus. Šī tradīcija Eiropā saglabājusies un attīstījusies vienīgi Baltijas valstīs, ar laiku kļūstot par nozīmīgu nacionālās identitātes simbolu. Tā ir viena no galvenajām Baltijas valstu kultūras mantojuma un kultūras izpausmes formām un nozīmīgākais Latvijas kultūras identitātes apliecinājums 21.gadsimtā.
Šogad svētku programmu kopumā veido 51 pasākums ar vairāk nekā 62 norisēm. Savukārt noderīgu informāciju Dziesmu svētku dalībnieki un apmeklētāji var atrast šeit.
Dziesmu svētkos piedalīsies 40 600 dalībnieki no dažādām pasaules vietām, no kuriem jaunākā būs sešus mēnešu veca meitenīte Elīna, bet vecākais svētku dalībnieks ir svētku Goda virsdiriģents Roberts Zuika, kuram šogad tika nosvinēti 100 gadi.
Atzīmējot šā gada vērienīgāko un nozīmīgāko kultūras pasākumu, Latvijas Pasts izdevis divas jaunas pastmarkas, kas prezentēs XXV Vispārējos latviešu Dziesmu un XV Deju svētkus.
Atgādinām, ka līdz 5. jūlijam iespējams piedalīties arī pieturvietu nosaukumu iedziedāšanas akcijā!
Tiem, kuri kādā no Dziesmu svētku notikumiem nevarēs būt klāt, būs iespēja svētku nedēļas pasākumus vērot Latvijas Televīzijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
