"Šai filmai ir vecuma ierobežojums no 18 gadiem, un klasē ir nepilngadīgas personas, tāpēc šo filmu rādīt nedrīkst," šādi aizliegumu pamatojis direktors Brasla. Viņaprāt, aizliegums nav jāvērtē kā izglītības satura cenzēšana, vēsta "Ir".
Filmas provokatīvais raksturs skaidrojams ar filmā attēloto dzejnieku Artura Rembo un Pola Verlēna seksuālo orientāciju un apreibinošo vielu lietošanu.
Skolotāja Daiga Zirnīte uzskata, ka notikušais, visticamāk, ir cenzūra. Skolotāja uzskata, ka mūsdienu jaunieši ir zinoši, turklāt "internetā redzējuši daudz vairāk netikumīgu lietu nekā es", tāpēc ir ļoti svarīgi nevis aizliegt kādas tēmas, bet gan atrast īstos vārdus, kā par tām runāt, vēsta žurnāls.
Viņa atzīst, ka filma ir provokatīva, tāpēc ar klasi pirms filmas esot aktīvi strādājusi. "Rādu šo filmu ne tikai tāpēc, lai viņi uzzinātu, kā dzejnieks dzīvojis, bet, lai runātu par to, ko nozīmē būt ģeniālam, radošam, atrast jaunu pavērsienu mākslā, kaut ko būtisku paveikt," žurnālam norādījusi skolotāja Zirnīte.
Direktora aizliegumu viņa vērtē kritiski: "Pirmo reizi ir tā, ka vairs negribu Latvijā dzīvot." Skolotāja nolēmusi, ka turpmāk, par spīti notikušajam, filmu tomēr izmantos savās stundās un arī citādi savus darba materiālus neplāno pārskatīt. "Šodien es smejos - manis dēļ Ušakovs var departamentu nodibināt un ieviest kādu amatu, lai uz katru stundu skolotājas Zirnītes iepriekšējās dienās izveidoto materiālu pārskatītu. Viņš var pamēģināt arī domu policiju, manas domas revidēt, bet es nemainīšos," saka Zirnīte, asi kritizējot grozījumus Izglītības likumā, kas var novest pie "domājošu cilvēku iznīcināšanas", vēsta "Ir".
LU profesore, ētikas pasniedzēja Skaidrīte Lasmane patlaban notiekošo nodēvējusi par "neosovjetismu". "Padomju totalitārisma shēmas domāšanā un rīcībā atdzīvojas. Minētā [Izglītības] likuma klātbūtne no jauna atver atkarīgas domāšanas ieradumus. Var droši atspiesties pret likuma sienu, un pašam nav jāapgrūtina sevi ar atbildīgas brīvības "smago nastu"," saka Lasmane. Viņasprāt, sekas var būt "baiļu, pakalpības, neuzticēšanās pieaugums, kas samazina jau tā trauslo gudras brīvības slānīti skolā un sabiedrībā vispār". Lasmane atgādina, ka, līdzīgi kā padomju laikos, šie regulējumi skar visradošākos, skolotājus ar misiju.
Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) žurnālam "Ir" skaidrojis, ka katru gadu iestāde saņem ap 700 dažādu raksturu lūgumus pārbaudīt situāciju jautājumos, kas skar izglītības kvalitāti. Vecākus neapmierina gan veids, kā novērtētas viņu atvases, gan mācību grāmatu un nodarbību saturs. Piemēram, šopavasar kādu ģimeni neapmierināja bērnudārzā uzvestā ludziņa - tajā bijis arī negatīvais tēls, kazlēnu māte, kas aicinājusi zagt kāpostus. Savukārt pērnruden kādiem vecākiem nav paticis, ka interešu izglītības pulciņā uz Meteņiem meitenes pārģērbušās par puikām, bet puikas - par meitenēm, ziņo "Ir".
Dienests apstiprina, ka jaunie Izglītības likuma grozījumi ir izraisījuši sabiedrības interesi. IKVD pārstāvis Ivans Jānis Mihailovs stāsta - gan izglītības iestādes, gan privātpersonas uzdevušas jautājumus "par dažādu mācību materiālu lietošanu, skolotāju uzvedību". Amatpersona neatklāj ne sūdzību saturu, ne mācību materiālus, par ko tās iesniegtas, norādot - situācija tiek vērtēta, bet pedagogu jebkurai darbībai stundā jāatbilst izglītības starndartos, izglītības programmā teiktajam".
Savukārt Izglītības ministrija žurnālam "Ir" norādījusi, ka konkrētu mācību līdzekļu izmantošana mācību stundā ir katra pedagoga profesionāla izvēle un atbildība, savukārt ikviena skola ir patstāvīga izglītības programmu izstrādē un īstenošanā. "Ņemot vērā šo Izglītības likumā noteikto autonomiju, pedagogiem ir dota brīvība un pienākums pašiem atbildēt par savu darbu, izraudzītajām mācību metodēm, materiāliem un rezultātiem, strādāt radoši un atbildīgi."
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
