Šā gada 22. jūnijā Cēsīs tiks svinēta Latvijas Uzvaras diena un Cēsu kauju simtgade, portālu "Delfi" informē Cēsu novada pašvaldības pārstāvis Aleksandrs Abramovs.
Pirms simts gadiem Latvijas valsts pastāvēšana tika izcīnīta Neatkarības kara laikā. Pagrieziena punkts kara gaitā notika tieši Ziemeļlatvijas frontes līnijā, kur latviešu un igauņu karaspēki 22. jūnijā pie Cēsīm uzveica Landesvēra armiju un devās tālāk uz Rīgu.
Latvijas Uzvaras diena, Cēsu kauju simtgade iekļauta Latvijas valsts simtgades svinību programmā, un šogad Cēsīs izskanēs īpaši plaši, uzsverot cilvēku līdzatbildību, līdzdalību un sev svarīgo vērtību aizstāvēšanu, ne tikai pagātnes, bet jo īpaši šodienas un nākotnes zīmē.
Kā uzsver pasākuma rīkotāji, Cēsu kaujās Latvijas un Igaunijas armijas uzvarēja nevis labākā apbruņojuma, bet spēcīgākās idejas un vērtību dēļ.
"Šo kauju uzvaras simtajā gadadienā vēlamies stāstīt par tām uzvarām, kuras svinam, aizstāvot savas vērtības arī šodien. Cēsu kauju uzvaras simtgades diena kļūs par Ziemeļlatvijas iedzīvotāju līdzdarbošanās un iesaistes notikumu, kurā īpaša loma veltīta cilvēku drosmei un spējai ietekmēt savu un arī valsts dzīvi, veidojot to labāku, taisnīgāku un vienlīdzīgāku," raksta Abramovs.
Cēsu Vēstures un mākslas muzejā jau apskatāma Latvijas valsts simtgadei veltītā izstāde "Pirmais gads", kurā interaktīvā veidā var iepazīties ar galvenajiem notikumiem un procesiem Latvijas valsts izveides pirmajā pastāvēšanas gadā. Izstādes autors ir Cēsu muzeja vēsturnieks Dr.hist. Tālis Pumpuriņš, scenogrāfijas autori – mākslinieki Ritums Ivanovs, Mārtiņš Blanks, Krists Zankovskis.
Režisora Kaspara Gobas vadībā top dokumentālā filma par Cēsu kaujām, kas uzskatāmi un saprotami stāsta par valstisko situāciju Latvijā 1919. gadā un skaidro Cēsu kauju nozīmi Latvijas vēsturē.
Latvijas Uzvaras dienas, Cēsu kauju simtgades 22. jūnija dienas programmas centrā būs jaunais cilvēks – ne tikai gadu, bet domāšanas un vērtību dēļ.
Svētku programma būs daudzveidīga, risināsies visā pilsētā un piepildīs dienu no rīta līdz vakaram. Svētki pulcēs arī dziedātājus un dejotājus no visas Vidzemes, kuru koncertuzvedums Vienības laukumā aizraus ar mūsdienīgu programmu. Bet Cēsu galvenā artērija – Rīgas iela – būs pārvērtusies par savdabīgu laika asi, uz kuras notiks dokumentālas performances. Pēcpusdienā Pirtsupītes gravā notiks vēsturisko kauju rekonstrukcija. Latvijas Uzvaras dienas programmu veido tās idejas autors Renārs Sproģis ar radošo komandu – Kristu Burāni, Mārtiņu Eihi, Rūdolfu Baltiņu un Jolantu Sausiņu.
Unikāls notikums Cēsu kauju simtgades programmā būs iespēja no 15. līdz 22. jūnijam apskatīt rekonstruēto vēsturisko Igaunijas bruņuvilcienu "Brīvība". Bruņuvilciens uz nedēļu piestās pie Cēsu dzelzceļa stacijas un ikvienam interesentam bez maksas ļaus ielūkoties militārajā tehnikā pirms simts gadiem, ekspozīcijā un stāstos par Brīvības cīņām un Latvijas un Igaunijas armiju sadarbību. Rekonstruētais bruņu vilciens gada garumā apceļo Igauniju un ir kļuvis par vienu no populārākajiem Igaunijas simtgades notikumiem un apskates objektiem. Projekts Latvijā top sadarbojoties Cēsu novada pašvaldībai ar Kultūras ministrijas Latvijas valsts simtgades biroju, VAS "Latvijas Dzelzceļš" un SIA "LDZ Apsardze".
Sadarbībā ar Latvijas Republikas Aizsardzības ministriju 22. jūnijā būs iespēja novērtēt mūsdienu armijas spēku Nacionālo bruņoto spēku parādē un militārās tehnikas izstādē. Pasākumā piedalīsies Nacionālo bruņoto spēku orķestris un Zemessardzes orķestris. Savukārt Zemessardzes vienības visā pilsētā organizēs plašas un aizraujošas orientēšanās sacensības ar dažādiem spēka un prāta pārbaudījumiem.
Cēsu kauju simtgades notikumus Cēsīs rīko Cēsu novada pašvaldība sadarbībā ar Kultūras ministriju, Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
