Foto: AFP/Scanpix/LETA
Šodien, 8. jūnijā, Lietuvas galvaspilsētā Viļņā norisinās Baltijas praida gājiens, tādējādi noslēdzot nedēļu ilgušos kultūras pasākumus, kuru mērķis ir pievērst uzmanību Lesbiešu, geju, biseksuāļu un transpersonu (LGBT) kopienas tiesībām Baltijas valstīs.

Šogad arī aprit 50 gadu kopš Stounvolas nemieriem, kas aizsākās 1969. gada 28. jūnija rītā, un bija vardarbīga geju un lesbiešu protestu virkne pret policijas reidu kādā Stounvolas bārā, Manhetenā, Ņujorkā. Tolaik pret homoseksuāliem cilvēkiem ASV pastāvēja stingri likumi un viņi nedrīkstēja publiski pulcēties, taču minēto bāru vadīja mafija, tāpēc uz likumiem tai bija nospļauties.

Rezultātā bārā bija pulcējušies ap 200 homoseksuālu cilvēku, kuri bija gatavi sacelties pret policijas represīvajiem pasākumiem, un to viņi arī darīja. Stounvolas nemieri noveda pie pirmā geju praida gājiena Ņujorkā, Losandželosā un Sanfrancisko nākamajā gadā – 1970. gada jūnijā, savukārt nākamajos gados gan ASV, gan pasaulē citu pēc citas sāka dibināt LGBT biedrības.

Foto: AFP/Scanpix/LETA

Šo kopienu pārstāv arīdzan pirmās LBGT himnas "Stonewall Nation" autore un izpildītāja – amerikāniete Madelīna Deivisa (Madeline Davis, 1940). Ar mūziku un rakstniecību viņa nodarbojās jau no pusaudžu gadiem, taču savu patieso balsi atrada vien tad, kad "iznāca no skapja" jeb atzina savu homoseksualitāti sešdesmitajos gados. Savukārt jau septiņdesmitajos gados viņa bija "pilnas slodzes" homoseksuāļu tiesību aktīviste.

Pirmo reizi praida gājienā par geju un lesbiešu tiesībām viņa piedalījās 1971. gadā, un mājupceļā, iedvesojusies no pasākuma pacilājošās enerģijas, savā piezīmju bloknotā viņa pierakstījas divas lietas: vārdus dziesmai un dzejoli. Dziesma ar nosaukumu "Stonewall Nation" tika ierakstīta 1972. gadā un to dēvē par pirmo atklāti homoseksuālo ierakstu un geju un lesbiešu himnu.

Deivisa ierakstīja sava dzejoļa "From the Steps of the Capital, 1971" (No Kapitolija pakāpieniem, 1971) balss versiju un iekļāva to "Stonewall Nation" ieraksta B pusē. Kregs Rodvels (Craig Rodwell), geju tiesību aktīvists un Oskara Vailda memoriālās grāmatnīcas dibinātājs (pirmā ASV geju un lesbiešu grāmatnīca) atskaņoja šo ierakstu ik jūniju, tādējādi pieminot 1969. gada Stounvolas nemierus, kas vēstīja: "You can take your tolerance and shove it / We're gonna be ourselves and love it / The Stonewall Nation is gonna be free." ("Tu vari sagraut savu iecietību / Mēs būsim mēs paši un mīlēsim to / Stounvolas nācija būs brīva.")

Pirms Deivisa pievērsās protesta muzicēšanai un LGBT aktivitātēm, viņa dziedāja dažādos koros, arī kā folka dziedātāja uzstājās kafejnīcās. Viņa bija arī džeza rokgrupas "The New Chicago Lunch" soliste un vēlāk dibināja pati savu grupu "The Madeline Davis Group". Geju un lebiešu tiesību tematikai veltītai mūzikai viņa ķērās klāt sešdesmito gadu vidū, kas kulmināciju sasniedza ar "Stonewall Nation". Savukārt 1983. gadā viņa laida klajā ierakstu "Daughter of All Women" ar lesbiešu mūziku, kurā bija iekļauta arī Stounvolas himna. Vairāk nekā četru desmitgažu laikā viņa sacerējusi apmēram 45 dziesmas, no kurām lielākā daļa veltīta tieši geju un lesbiešu tematikai. Viņa turpina muzicēt arvien – perkusiju ansamblī "Drawing Down the Moon", kur spēlē afroamerikāņu un karību mūzikas instrumentus.

Kopš piecdesmito gadu beigām Deivisa darbojās teātrī gan kā aktrise, gan kā režisore un producente, savukārt 1988. gadā viņi dibināja "HAG Theatre" – pirmo lesbiešu teātri ASV. Līdztekus radošajai darbībai viņa iesaistījās arī politikā. 1972. gadā viņa bija pirmā atklātā lesbiete, ko ievēlēja Demokrātu nacionālā konvencijā (DNC), kas togad notika Maiami, Floridā, prezidenta kandidāta Džordža Makgoverna kampaņas ietvaros. Tur viņa kopā ar Džimu Fosteru, atklātu geju, uzrunāja konvenciju, mudinot iekļaut geju un lesbiešu tiesības demokrātu partijas plānā.

Lai arī viņiem tika atvēlētas vien 20 minūtes, turklāt tas notika 12. jūlija pulksten 5.10 no rīta, un lesbiešu un geju tiesības partijas plānā iekļatas netika, tomēr šī runa tiek uzskatīta par ceļa bruģēšanu geju un lesbiešu politiskās varas atzīšanai. Šī uzstāšanās kalpoja arī par iedvesmu Sārai Makbraidai (Sarah McBride) – pirmajai trasnspersonai, kas uzstājusies Demokrātu nacionālajā konvencijā. Viņa 2016. gadā kāpa uz skatuves, lai runātu par transpersonu tiesībām, un, atšķirībā no Deivisas 1972. gadā, Makbraidu uzņēma ar skaļiem aplausiem.

Bija nepieciešamas vairāk nekā četras desmitgades, lai piepildītos Deivisas dziesmas vārdi: "The Stonewall Nation's / Gonna have its liberation / Wait and see / Just wait and see." ("Stounvolas nācija / Piedzīvos savu atbrīvošanos / Gaidi un skaties / Tikai gaidi un skaties.")

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!