Foto: F64

Valsts prezidents Egils Levits otrdien, 9. martā, tikās ar Jaunā Rīgas teātra (JRT) māksliniecisko vadītāju Alvi Hermani. Tikšanās laikā tika pārrunāti Satversmē un starptautisko cilvēktiesību dokumentos garantētās izteiksmes brīvības jautājumi gan vispārpolitiskā, gan mākslas brīvības kontekstā. Pēc tikšanās prezidents paudis, ka vārda un mākslas brīvība nedrīkst tikt sašaurināta.

Kā informē prezidenta preses dienests, vērtējot šī brīža publisko diskusiju kultūru un tvērumu, Hermanis izteicis bažas, ka politkorektuma dēļ Latvijā var tikt zaudēta viedokļu daudzveidība. Viņš uzsvēra: "Ja zaudēsim vārda brīvību, tad ar laiku varam zaudēt arī savu neatkarību."

Valsts prezidents uzsvēra, ka Satversmes 100. pants garantē vārda brīvību. Mākslas brīvība ir daļa no vārda brīvības, un tā ir svarīgs demokrātijas elements: "Demokrātijai ir nepieciešama brīva informācijas un viedokļu apmaiņa. Mākslas brīvības tāpat kā vārda brīvības robežām ir jābūt iespējami plašām, tā var ietvert provocējošus, kaitinošus un uztraucošus viedokļus, tēlus un izteiksmi. Turklāt mākslas brīvības robežas ir pat plašākas nekā vārda brīvības robežas."

Valsts prezidents pievērsa uzmanību tam, ka atkārtoti no sociālajām platformām tiek dzēsti atsevišķi viedokļi. Neanalizējot konkrēto viedokļu saturu, Levits uzsvēra, ka sociālo tīklu algoritmi vai kādi mums nezināmi anonīmi cilvēki nav tiesīgi pieņemt lēmumus, kas ierobežo Satversmē garantēto vārda brīvību Latvijā. Vārda brīvības robežas likumos nosaka demokrātiski pilnvaroti pārstāvji, un tas, vai šīs robežas ir pārkāptas, beigu beigās ir jālemj tiesai.

Valsts prezidents atzina, ka nodrošināt vārda brīvību digitālajā vidē ir liels izaicinājums. Ir iespējami nacionāli risinājumi, taču efektīvāk būtu panākt kopīgu Eiropas līmeņa risinājumu. Latvijas valsts pārstāvjiem ir aktīvi jāpiedalās Eiropas Savienības kopīgu regulējumu izstrādē, kas novērstu gan vārda brīvības ierobežošanu, gan naida runas un ļaunprātīgas dezinformācijas izplatīšanu sociālajās platformās.

Sarunas laikā tika pausts arī valsts finansiālais atbalsts kultūrai krīzes laikā un pārrunāta JRT atgriešanās Lāčplēša ielas 25 telpās.

Hermanis prezidentu iepazīstināja ar Jaunā Rīgas teātra tuvākās darbības plāniem, režisora iecerēm un darbu ar studentiem. Režisors tāpat informēja par vēsturiskās teātra ēkas Lāčplēša ielā 25 remonta gaitu un pastāstīja par valsts atbalstu teātrim Covid-19 pandēmijas laikā.

Atgādinām, ka 27. februārī Alvis Hermanis savos sociālo tīklu kontos publicēja JRT manifestu – septiņus uzvedības noteikumus JRT darbiniekiem un skatītājiem. Hermanis manifestu, kurā izklāsta savus uzskatus par runas brīvību, politkorektumu un savstarpējām attiecībām, publicēja sestdien, 27. februārī, savos sociālo tīklu profilos, izraisot diskusijas un viedokļu sadursmes, tai skaitā atbildes vēstījumu no kinorežisores un publicistes Alises Zariņas.

Dažas dienas vēlāk – 5. martā – režisors publicēja plašāku skaidrojumu par manifestu, tomēr tas "Facebook" tika dzēsts.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!