'Delfi Kultūra' iesaka: atradumi izstāžu zālēs un galerijās  (6)

Galerijā "Bastejs" no šī gada 27. janvāra skatāma Ilonas un Andra Abiļevu izstāde "Dubultportrets".

Izstāde ir mākslinieku - divu personību – tēva un meitas - satikšanās kopizstādē. Izstādē skatāmi Ilonas Abiļevas autortehnikā darināti lielformāta glezniecības darbi un Andra Abiļeva litogrāfijas.

Ilona Abiļeva 2011. gadā absolvējusi Latvijas Mākslas akadēmijas glezniecības katedru, iegūstot maģistra grādu glezniecībā. 2011. gadā jaunā māksliniece turpina izglītoties grafikas apakšnozarē Latvijas Mākslas akadēmijā. Kopš 2006. gada I. Abiļeva piedalās grupu izstādēs un 2011. gadā Salaspilī sarīko savu pirmo personālizstādi "BULLy". Izstāde Galerijā Bastejs ir līdz šim nozīmīgākais jaunās mākslinieces sevis pieteikums mākslas telpā Latvijā.

Ilonas Abiļevas izteiksmes valodu raksturo monumentalizēti tēli. Viens no vairāk gleznotajiem tēliem ir vērsis, kurā māksliniece ietvērusi spēka, varas un cīņas simbolus. Būtiskākais I.Abiļevas izteiksmē ir gleznieciska priecāšanās par formu un apjomiem, kas vērojams delikātā cilvēku figūru un dzīvās pasaules attēlojumā.

Andris Abiļevs beidzis Rīgas 17. profesionāli tehnisko mākslas vidusskolu (1973) un 1983. gadā beidz Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslinieciskās konstruēšanās vakara kursus. Mākslinieks ir plaši pazīstams un ievērojams litogrāfijas tehnikas meistars. A. Abiļeva darbiem piemīt kompozicionāla un telpas struktūras skaidrība. Darbi pārsteidz ar daudzslāņainu tēlainību, kas atklājas redzamās un tikai nojaušamās sajūtu pasaules motīvos.

Galerija "Bastejs" atrodas Rīgā, Alksnāja iela 7.

Aleksandra Čaka muzejā 26. janvārī plkst.17:00 atklās tēlnieka un grafiķa Aivara Vīlipsōna izstādi.

Vilipsōns Čaka muzejā viesojas ar grāmatas ilustrācijām un fragmentiem no "Sumpurņa sunetiem". Dzīves un mīlestības mākslinieka Vilipsōna darbu smalkajās līnijās slēpjas sievietes dvēseles pazinējs un kaislīgs mīlētājs. Viņš atzīst, ka īsās, krājumā apkopotās dzejas rindas ir kā mākslinieka dzīves stenogramma:

"Tie ir manu mobilā tālruņa īsziņu teksti, sākumā tos saucu par haikām, tomēr tas īsti neatbilda formātam. Ideja par grāmatu pieder literatūras zinātniecei Andrai Konstei, man nebūtu ienācis prātā apkopot šīs dzērumā rakstītās rindas. Tās taču tomēr ir tikai īsziņas. Un Sumpurnis esmu es pats," teic Aivars Vīlipsōns.

Sumpurnis ir seno teiku un mītu tēls, šoreiz viņš dzīvo mūsdienās un iemieso sevī pašu grāmatas autoru. Nora Ikstena "Sumpurni" raksturo kā skaistu un duālu personību." Viņš prot ne vien ļaužu, bet arī putnu un zvēru valodu, draudzējas ar vāveri, opsumu, dzer rudzsulas un pīpē ķiršlapas."

"Tās īsziņas, kuras jau rakstīju smagākā dzēruma pakāpē, izmeta ārā, norāda mākslinieks. Mēs varētu teikt, ka Sumpurnis piedāvā jaunu literatūras žanru drunkwrite/ dzeramrindas. Es rakstīju par sumpurni un sūtīju tekstus draugiem. Rakstīju par mīlestību, par vīriešiem un sievietēm. Es tak nevaru rakstīt- Vilipsōns dara tā un domā šitā. Tāpēc tas Sumpurnis," skaidro mākslinieks.

"Dažreiz viņš skrien kā vējš un kā miets atduras, daždien vējš viegli pūš kā liega brīze, dažnakt maigi glāsta kā silts ritenis. Un kad sumpurnis no augšas veras atvarā, tad redz – nav tur nekāda nezvēra, ir tikai sumpurņa sirc."

Čaka memoriālais muzejs - dzīvoklis atrodas Rīgā, Lāčplēša ielā 48/50.

LNMM izstāžu zāles "Arsenāls" Radošajā darbnīcā 26. janvārī tiks atklāta izstāde "Maize. Identitāte?", kas tapusi kā Latvijas Nacionālā mākslas muzeja un Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas sadarbības projekts.

Jau desmito gadu Latvijas Mākslas akadēmijas Mākslas zinātnes nodaļas ceturtā kursa studenti mācību procesa ietvaros veido izstādi atbilstoši izvēlētajai tēmai un interesējošajai problemātikai, izmantojot darbus no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma, kā arī pieaicinot laikmetīgās mākslas pārstāvjus. Šogad projekta konceptuālo kodolu veido pārdomas par maizi un identitāti, kas atspoguļojas 20. un 21. gadsimta mākslinieku darbos.

Kāda ir maizes loma cilvēka ikdienā? Kāda ir tās loma mākslā? Jautājumi, kas rodas, ir gan dziļi personiski, gan sabiedriski nozīmīgi – tie ir saistīti ar piederības sajūtu, identitāti, tradīcijām. Identitāte pēdējā laikā kļuvusi par īpaši aktuālu un plaši iztirzātu tematu, savukārt maize jau izsenis sastopama dažādu tautu kultūrās kā nozīmīgs simbols.

Izstādē "Maize. Identitāte?" eksponēti Edvarda Grūbes, Līvijas Endzelīnas, Borisa Bērziņa, Džemmas Skulmes, Gustava Šķiltera, Jāņa Dukāta un citu latviešu autoru darbi.

Izstādes mākslinieks – scenogrāfs Reinis Dzudzilo.

Projekta norises laikā muzejā notiks diskusija, kurā aicināti piedalīties iesaistītie mākslinieki, identitātes pētnieki un mākslas zinātnieki. Izstādes un sarunas ietvaros latviešu vizuālās mākslas kontekstā tiks izvirzīti ar maizi kā simbolu un identitātes, īpaši latviskās identitātes, konstruēšanu saistītie jautājumi.

Ekspozīcija būs skatāma līdz 19. februārim, kad notiks svinīga izstādes slēgšana. "Arsenāla" Radošā darbnīca atrodas Torņa ielā 1, Vecrīgā.

Mākslas muzeja "Rīgas Birža" Lielajā izstāžu zālē No 2012. gada 27. janvāra izstādē ar tēlainu nosaukumu "Vēju ceļi kalnos" būs skatāmi Japānas mākslas kolekcijas darbi no Latvijas Nacionālā mākslas muzeja krājuma.

Izstādē apskatāmi vairāk nekā 200 Latvijas Nacionāla mākslas muzeja Japānas mākslas kolekcijas darbi, kas radīti laika posmā no 18. gadsimta līdz 19. un 20. gadsimta mijai. Ekspozīcijas kodolu veido japāņu krāsainie kokgriezumi, kuru vidū izceļami dažādu ukijoe žanru darbi – ainavas, Kabuki teātra ainas, aktieru un skaistuļu portreti – slaveno Utagava skolas pārstāvju – Ando Hirošige (1797–1858), Utagava Kunisada I (Tojokuni III, 1786–1865), Ičijusai Kunijoši (1797–1862) un citu meistaru darbi. Krājuma izlasi papildina dekoratīvi lietišķās mākslas paraugi – keramikas un porcelāna kolekcijas priekšmeti.

Pēc izstādes slēgšanas daļa no Japānas mākslas kolekcijas būs skatāma Mākslas muzeja "Rīgas Birža" pastāvīgajā ekspozīcijā Austrumu galerijā.

Mākslas muzejs "Rīgas Birža" atrodas Doma laukumā 6, Vecrīgā. Japāņu mākslas izstāde tur būs aplūkojama līdz 11. martam.

27. janvārī plkst.16.00 Rīgas Jūgendstila muzejā atklās izstādi "Dāvinājumi un jaunieguvumi" un notiks nozīmīgāko jauniegūto priekšmetu prezentācija.

Rīgas Jūgendstila muzejs turpina veidot jūgendstila priekšmetu kolekciju, kura aizvadītajā gadā papildinājusies ar vairāk kā 1300 sadzīves un interjera priekšmetiem, apģērbiem, apaviem, traukiem, fotogrāfijām, grāmatām un mākslas darbiem.

Pirmo reizi apmeklētāji varēs iepazīties ar vairāku ģimeņu relikvijām un aizraujošiem 20. gs. sākuma rīdzinieku dzīvesstāstiem, kas papildina dāvinātās lietas.

Izstādē apskatāma Zengbušu ģimenei sūtīta pastkarte, kurā redzama 20. gs. sākumā populārā "Reinera" kafejnīca un kuru rakstījusi baronese fon Hāna. Jūgendstila ziedu un lapu motīvu bagātība pārsteidz Kārļa Kēlera dāvinātajā piecžuburu metāla svečturī.

Dāvinājumus papildina arhitekta Jāņa Krastiņa ģimenei piederējušie aizkari, kas izšūti uz tīkla. Edīte Krieva papildinājusi arhitekta Jura Alkšņa dzimtā lietoto priekšmetu kolekciju ar pastkartēm un stikla traukiem. Kņazu Trubeckoju un Urusovu dzimtas relikviju – svečturi, kas jau apskatāms muzeja interjerā, tagad papildina vēl citas ģimenes lietas: bronzas vāze, galdauts, galda lampa un cigāru turētājs. Tos dāvinājusi Svetlana Ivanova - Loškanova. Ilze Valdmane ar smalkiem rokdarbiem papildinājusi sava tēva rīdzinieka inženiera Jāņa Irbes ģimenes kolekciju.

Muzeja krājums papildinājies arī ar diviem unikāliem priekšmetiem, kas lietoti Rīgā – šaha galdiņu un autentisku 20. gs. sākuma aizkaru komplektu.

Izstāde būs apskatāma līdz 4. martam. Rīgas Jūgendstila muzejs atrodas Alberta ielā 12 latviešu arhitekta Konstantīna Pēkšēna dzīvoklī.