Foto: Publicitātes foto
Ģederta Eliasa Jelgavas vēstures un mākslas muzejā šodien atklāšanas svētkus piedzīvoja grāmata "Esejas par hercogiem Kurzemes un Zemgales hercogistē". Pamatojoties uz vēstures datiem, tajā apkopotas esejas par 11 Kurzemes-Zemgales hercogistē divu gadsimtu laikā valdījušajiem hercogiem un to atstāto mantojumu.

Kurzemes un Zemgales hercogistes stāsts aizsākās 16. gadsimtā pēc Livonijas ordeņa sabrukuma. Interese par Livonijas ordeņa zemēm bija vairākām valstīm, tomēr 1561. gadā Polijas un Lietuvas karaļi noslēdza līgumu, ar kuru Līvonijas ordeņa zemes Kurzemē un Zemgalē kļuva par mantojamu lēņa hercogisti. Grāmatas "Esejas par hercogiem Kurzemes un Zemgales hercogistē" autors Gints Putiķis saka: "Ja mēs skatāmies no šodienas Latvijas ģeogrāfiskā lieluma, tad Kurzmes-Zemgales hercogiste aizņēma aptuveni 40 procentus no Latvijas teritorijas. Tā ir gandrīz puse. Var strīdēties pēc sava atstātā kultūras mantojuma vai citām atsaucēm šodienā, bet neapšaubāmi šis mantojums ir nozīmīgs gan politiskajā dzīvē, gan kultūrā un arhitektūrā."

Lai turpinātu lasīt, iegādājies abonementu.

Lūdzu, uzgaidi!

Pielāgojam Tev piemērotāko abonēšanas piedāvājumu...

Loading...

Abonēšanas piedāvājums nav redzams? Lūdzu, izslēdz reklāmu bloķētāju vai pārlādē lapu.
Jautājumu gadījumā raksti konts@delfi.lv

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!