Līdz tam laikam jābūt izvēlētam būvniekam, jāuzsāk būvniecības process, lai līdz 2027. gadam, kad beigsies līgums ar pasaules ievērojamo arhitektu Deividu Adžeju (David Adjaye), pagūtu muzeju nodot ekspluatācijā.
Kā norāda fonda pārstāvji, muzeja vīzija ir kļūt par apmeklētāko mūsdienu mākslas institūciju Baltijā, kas kolekcionē, pēta un eksponē laikmetīgās mākslas un vizuālās kultūras mantojumu visā tā daudzveidībā, esot iemīļota tikšanās vieta iedvesmai, izglītībai, pārdomu un zināšanu apmaiņai.
"Mēs no pirmssākumiem skaidri zinājām, ka veidojam ļoti pieejamu, pragmatisku un cilvēkiem atvērtu institūciju. To nesaku tikai es, bet vairāk nekā 100 Latvijas un ārvalstu uzņēmumu un ekspertu, kas bija iesaistīti muzeja projektēšanā," norāda Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda valdes locekle Elīna Vikmane.
"Pēc astoņu gadu darba es pilnā apmērā saprotu muzeja plašo darba lauku un ietekmi. Muzejs nav broša pie apgērba, tas ir dzinējspēks pienācīgas un konsekventas savas valsts mantojuma kolekcionēšanai un izpētei. Muzejs būtu arī digitāli dzimuša mantojuma saglabāšanas flagmanis, kas Latvijā muzeju jomā ir sāpīgs jautājums. Nav normāli, ka turpina izaugt arvien jaunas paaudzes, kas neko nezina par savu neseno vēsturi, mākslas un mākslinieku lomu valsts attīstībā. Un man sāp sirds, ka publiskajā telpā veidojas greizs priekšstats par mūsdienu mākslas daudzveidību," saka Vikmane.
"Esmu simtprocentīgi pārliecināta, ka jēdzīgi, pārdomāti izplānotās kultūras būves nes sabiedrībai noteiktu labumu," papildina Latvijas Nacionālā mākslas muzeja direktore Māra Lāce. Viņa arī uzsver - tas, ka procesi ap muzeju tiek vilcināti, nāk par sliktu visiem, arī Latvijas Nacionālajam mākslas muzejam, jo tā komanda nevar ilgtermiņā stratēģiski plānot savu darbību.
Kā iepriekš jau norādījis Valsts prezidents (2007–2011) Valdis Zatlers, Latvijas galvaspilsētā aizvadīto trīsdesmit gadu laikā nav uzcelts neviens nozīmīgs muzejs. Prezidents aicina pieņemt politisku lēmumu par Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja (LLMM) būvniecības sākšanu Rīgā: "Nacionālās kultūrceltnes ir tautas un valsts vizītkarte, tomēr tās nerodas pašas no sevis - lai tās uzbūvētu, ir nepieciešama politiska uzdrīkstēšanās".
Savukārt Latvijas arhitektu savienības padomes loceklis un Nacionālās arhitektu padomes vadītājs, arhitekts Gatis Didrihsons uzsver: "Muzeja projekts ir izstrādāts un saskaņots. Tas ir kvalitatīvs un Latvijai piemērots projekts, un šis ir labs brīdis, lai to uzbūvētu. Nedrīkstam šo iespēju pazaudēt, tas būtu bezatbildīgi. Ir labi, ka ir diskusija, bet vienreiz diskusijai ir jābeidzas un jāsākas darbībai. Es kā Rīgas filharmonijas žūrijas vadītājs redzu arī stratēģisku ieguvumu - šī ir iespēja iegūt svaigu pieredzi šāda mēroga publiskas būves realizācijā un pēc tam to pielietot Rīgas filharmonijas būvniecībā. Šāda pieeja var dot būtisku ieguvumu gan kvalitātes kontroles gan izmaksu optimizācijas ziņā."
Jau ziņots, ka 2020. gadā Latvijas Laikmetīgā mākslas muzeja fonds pieņēma lēmumu muzeja projektu dāvināt, valstij vai galvaspilsētai apņemoties nodrošināt tā būvniecības realizāciju. Šāds lēmums nodrošina ne tikai pēctecību, pasaules mēroga kultūras infrastruktūras veidošanu Latvijā un pienācīgu mājvietu vienotai mākslas kolekcijai, bet arī saglabāt neatkarīgās Latvijas mākslas un kultūras mantojumu. Radīt institūciju, kuras virsuzdevums ir uzturēt un iedvesmot radošumu, glabāt un radīt mūsdienu Latvijas mantojuma vērtības, vēsta Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonda pārstāvji.
Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja fonds dibināts 2014. gadā ar mērķi sadarbībā ar valsti izveidot Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeju. Latvijas Laikmetīgās mākslas muzeja projekta būvniecība ir iekļauta Latvijas Nacionālajā attīstības plāna 2021.-2027. gadam prioritāro investīciju projektu kopumā, ka arī Rīgas ilgtspējīgas attīstības stratēģijā līdz 2030.gadam. No 2014. līdz 2019. gadam muzeja attīstībā ieguldīti jau 4,1 miljoni eiro mecenātu līdzekļu, nodrošinot projekta sagatavošanu līdz būvniecības uzsākšanas stadijai.
Muzeja novietojums plānots blakus kultūrvietai "Hanzas perons", kas kā augsti kvalitatīva būve novērtēta gan konkursos Latvijā, gan starptautiskajos profesionālajos medijos. Teritorijas attīstībā pēdējo gadu laikā ieguldīti aptuveni 25 miljoni privātu līdzekļu – teritorijas infrastruktūrā, ielu un autostāvvietu izbūvē.
Muzejs izveidots kā samērīga apjoma ēka (ap 7600 m2), maksimāli racionāli izmantojot ikvienu telpas kvadrātmetru, lai nodrošinātu ne tikai izstāžu darbību, bet arī kino, koncerta un performanču izpausmes un 21. gs atbilstošas formas izglītojošā darba veikšanu, kam izveidota mākslas klase un atvērtā lasītava. Muzeja projektā nodrošinātas visaugstākās klimata un drošības prasības starptautisko deponējumu saņemšanai. Ēkas teritorijā iekļauta ap 2000 m2 liela ārtelpa ar amfiteātri.
2019. gada jūnijā Rīgas pilsētas būvvalde ir saskaņojusi projektu, izdarot atzīmi par projektēšanas nosacījumu izpildi. Tas nozīmē, ka tehniskais projekts ir pabeigts un saskaņots visās valsts un pašvaldības institūcijās. Muzejs ir gatavs būvniecības uzsākšanai.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
