ISSP Galerijā notiks režisores Elīnas Cērpas stāstījums par Bagdādes fotosalonu kultūru

Darbu pie projekta "Jūtīgā virsma" režisore Elīna Cērpa uzsāka 2011. gadā Nīderlandē, aicinot iesaistīties dalībniekus, kas ilgstoši fotografē kādu konkrētu tēmu. Viens no projekta dalībniekiem bija Zaids Jasīns (Zaid Yaseen), kura tēvam, fotogrāfam Jasīnam Al-Obeīdī (Yaseen Al-Obeidy), vienā no Bagdādes rajoniem pieder fotosalons. Šajā fotosalonā pēdējo 50 gadu garumā ir uzņemtas tūkstošiem fotogrāfiju ar bērniem, sievietēm, vīriešiem, jaunlaulātajiem un ģimenēm. Irākiešu portretu kultūra ir ārkārtīgi izkopta, pat teatrāla un sentimentāla, bet tajā pašā laikā ļoti intīma. Irākiešu ikdienas dzīve pēdējās piecas dekādes ir bijusi postoša, toties fotosalons sniedz iespēju jebkuram klientam, arī vienkāršam cilvēkam un viņa bērniem, atainot sevi cieņpilnā vidē.

Cērpas un Jasīna sadarbības rezultātā tapa izrāde "Foto salons Bagdāde", kas pēta, kā diktatūras laiks un nebeidzamie nemieri ietekmē Irākas salonfotogrāfijas saturu. Šobrīd daļa no Al-Obeīdī fotogrāfijām atrodas Amsterdamas Tropu muzejā, bet 27. aprīlī galeriju vakarā "Riga Last Thursdays" režisore sniegs iespēju ielūkoties šajā arhīvā, pavadot to ar stāstījumu par pašu fotosalonu un ar to saistītajiem notikumiem.

Izstāde "Jūtīgā virsma" ir veltīta fotografēšanai kā sevis izzināšanai un pieņemšanai, pētot dziļi personiskus attēlu tapšanas iemeslus. Vienlaikus tas ir arī mēģinājums paraudzīties uz fotogrāfiju ārpus ierastā mākslas izstādes konteksta, iedziļinoties savdabīgajā nepieciešamībā fotogrāfiski dokumentēt it kā šķietami ikdienišķas lietas. Izstāde tapusi sadarbībā ar pieciem dalībniekiem, kas atsaucās uz Cērpas aicinājumu piedalīties projektā – Gundegu Melbergu, Gustavu Grasi, Valdu Bitenieci, Irēnu Andrejevu un vienu anonīmu līdzautoru. Izstādes kuratore ir Iveta Gabaliņa, telpiskos risinājumus veidojis mākslinieks Aleksejs Beļeckis.

Multimediju izstāde "Jūtīgā virsma" apskatāma ISSP Galerijā vēl līdz 4. maijam.

Elīna Cērpa ir latviešu laikmetīgā teātra režisore, kura pēdējos četrpadsmit gadus dzīvojusi Nīderlandē. Absolvējusi "Das Arts" teātra mākslas maģistrantūras programmu Amsterdamas Mākslas augstskolā un piedalījusies dažādos starptautiskos skatuves mākslas un muzeju projektos. Cērpas darbi rādīti "Frascati Amsterdam", "Trouw Amsterdam", "Tropenmuseum", "Lisboa Santa Apolonia", Varšavas centrālajā stacijā, Jaunajā Rīgas teātrī, Valmieras Drāmas teatrī u. c. Kopš 2022. gada nogales Cērpa ir atgriezusies Latvijā. Viņas darbs ir zināmā mērā politisks, bet vienlaikus kinematogrāfiski poētisks. Tas ietver sevī dokumentālā teātra žanru, apzinātu klasiskā teātra transformāciju un fotogrāfiju arhīvu pētniecību, kas pārtop par Cērpas izrāžu dramaturģiju.