Foto: Rīgas dome
Lielajos kapos atklāti restaurētie Vērmaņu ģimenes vēsturiskās kapu vietas pieminekļi, kuri kā Rīgas patriciešu kapa vietas ir unikāls 19. gadsimta arhitektūras mantojums.

Pieminekļu atjaunošana ir nozīmīgs veltījums un cieņas apliecinājums Rīgas mecenātiem, kuri laiku griežos cienījuši Rīgu un ziedojuši pilsētas iedzīvotājiem paliekošas vērtības, portālam "Delfi" vēsta Rīgas Domes pārstāvji.

Restaurētās kapavietas atklāšana notika piektdien, 24. novembrī, klātesot Rīgas Domes vadībai, kā arī atjaunošanas iniciatoriem, Rīgas Domes deputātei Ritai Našeniecei un māksliniekam, bijušajam Rundāles pils direktoram Imantam Lancmanim.

Foto: LETA

Vērmaņu dzimtas vārds ierakstīts Rīgas vēsturē, jo šīs ģimenes nesavtīgā mīlestība pret Rīgu ir dāvājusi paliekošas vērtības pilsētai un rīdziniekiem. Viena no tām ir Vērmaņdārzs, kura pirmssākumi ir Annas Ģertrūdes Vērmanes dāvātais dārzs un finanšu līdzekļi. Viņas darbu turpināja dēls Johans Kristofs Vērmans.

Autentiski restaurētais un rekonstruētais kapu komplekss sastāv no diviem pieminekļiem un ampīra stila sētiņas. Restaurācijas darbi ir veikti saskaņā ar izstrādāto zinātniskās restaurācijas metodiku un Nacionālā kultūras mantojuma pārvaldes norādījumiem.

Galvenais restaurators ir Edgars Purviņš. Viņš, stāstot par darbu sarežģītību un specifiku, skaidro: "Padomju laikā šī kapu vieta bija pamatīgi bojāta kolonnas fragments bija pārlūzis, atradās zemē, pieminekļa akmens bloki neatradās uz savas ass. Otra pieminekļa smilšakmens kubs ar uzrakstiem un virs tā akmenī kaltā urna pēc 60. gadiem atradās zemē un pēc tam detaļas iemūrētas pārdesmit metru attālajā rindu kapliču sienā. Pieminekļa blokiem bija liela apjoma mehāniska rakstura materiāla zudumi, tie bija nomelnējuši, virsmu klāja bioloģijas apaugums. Restaurācijas darbu gaitā tika atklāti oriģinālā nožogojuma (sētas) akmens pamati, kas bija paslēpti zemē, un tas ļāva rekonstruēt nožogojuma apjomu tā sākotnējā novietojumā un apjomā. Īpaši rūpīgs un sarežģīts darbs tika veikts, atjaunojot Annas Ģertrūdes Vērmanes pieminekļa kubu, kuram bija nošķelts stūris, un daļēji zudis pieminekļa gravējums. Tika veikts padziļināts pētnieciskais darbs, lai atjaunotu zudušos pieminekļu elementus un vēsturiskos uzrakstus, kādi tie bija 19. gadsimtā".

Foto: LETA

Projekta realizēšanai tika piesaistīta arhitekti un pieminekļa restauratori Kristaps Andersons, Guntis Blūmentāls, Rūta Patmalniece, Aiga Kalniņa, Ēriks Cērpiņš.

Kapa vietas restaurāciju finansēja Rīgas pašvaldība. Restaurācijas darbus veica SIA "Koka ēka" un kopējās izmaksas sasniedza 160 000 eiro.

Kapavietas restaurācijas darbi tika iesākti 2022. gada septembrī un noslēdzās šogad, Lielo kapu 250. gadskārtas, rudenī. Projekta vadību nodrošināja Rīgas pieminekļu aģentūra.

Foto: Rīgas dome

Gandarījumu par paveikto darbu un pašvaldības izpratni par projekta nozīmīgumu izsaka Imants Lancmanis: "Liela pateicība pienākas visiem, kas piedalījās šī vērienīgā un veiksmīgā pasākuma īstenošanā, ko veica Rīgas pieminekļu aģentūra sadarbībā ar Rīgas domi. Sirsnīgs paldies projektētājiem un finansētājiem, iniciatoriem un koordinatoriem, bet īpaši restauratoriem un visa veida amatu meistariem, kas spēja paveikt daudzveidīgu un sarežģītu restaurācijas darbu kompleksu. Rīgas pilsēta nu ir godprātīgi nolīdzinājusi savu parādu pret mecenāti Annu Ģertrūdi Vērmani. Tomēr cerams, ka tas ir tikai iesākums, skaists paraugs."

Vērmaņu pieminekļa atjaunošana ir tikai viens no nozīmīgajiem projektiem, kas īstenots Lielo kapu sakopšanai un tajā apbedīto personu godināšanai. Šogad noslēdzās tikpat unikāla objekta – 19. gadsimta vēsturisko kapu elementa metāla baldahīna restaurācija, kam nav zināmi citi analogi Latvijā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!