Kurzemē bravūrīgāki, Vidzemē – ziemeļnieciski mierīgāki. Noslēdzies Lībiešu mantojuma gads

Noslēgumam tuvojas pirmais Lībiešu mantojuma gads. Tā iniciatori uzskata, ka tas izdevies necerēti jaudīgs. Un sausais atlikums ir vairākas uzvaras, piemēram, lībiešu valoda kļūst redzamāka Latvijas vidē, nākamā gada valsts budžetā ieplānoti 100 000 eiro lībiešu valodas un kultūras apguvei. Gadā noslēgumā lībieši savu mantojumu, prasmes un zināšanas aizveda uz galvaspilsētu.

Novadu dienas Latvijas Nacionālajā bibliotēkā ir ikgadēja tradīcija, bet pirmo reizi pasākums veltīts lībiešiem. Te satikt var gan lībiešu mantojuma kopējus, gan Lībiešu mantojuma gada dalībniekus – biedrības, pašvaldības un uzņēmējus no visiem lībiešu vēsturiski apdzīvotajiem novadiem. Dažādi suvenīri un gardumi atceļojuši arī no Ziemeļkurzemes. "Top produkts ir sklandrausis. Rīdzinieki, un es manu šeit arī viesus, lietuviešus un igauņus, viņi ir ļoti izsalkuši pēc sklandraušiem," saka Dženeta Marinska, "Ūši" saimniece Kolkā.

Kurzemes lībieši esot mazliet bravūrīgāki, bet Vidzemes pusē ziemeļnieciski mierīgāki. Atšķirību var redzēt arī katra darinājumos. Staiceles puse lepojas ar aušanā izmantotiem dabas materiāliem. "Mežu, purvu un Salacas ūdeņu ieskautajā teritorijā dzīvojam un ņemam to augu – gan smilgas (izcirtumos aug tādas bez posmiem), gan ašķus, gan kosas – kaut ko tādu, no kā varam kaut kādus dekorus veidot," saka Inese Timermane, TLMS "Staicele" vadītāja.