Foto: Publicitātes foto
No 2. februāra Latvijas Nacionālā vēstures muzejā (LNVM), Brīvības bulvārī 32, būs skatāma pēdējā jaunā izstāde pagaidu telpās – "Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija (1561–1795)".

Kā "Delfi" informē muzeja pārstāvji, tās sagatavošanā ar materiāliem piedalījušās 28 atmiņas institūcijas un privātpersonas no sešām valstīm – Lietuvas, Latvijas, Zviedrijas, Vācijas, Francijas un Ukrainas.

Starptautiskās izstādes mērķis ir iepazīstināt muzeja apmeklētājus ar Kurzemes hercogistes un Lietuvas dižkunigaitijas vēstures savstarpējiem saskarsmes punktiem un abu valstu atstātajām pēdām kultūrvēsturiskajā vidē, tuvāk pievēršoties laikmeta politiskajiem un ekonomiskajiem procesiem, robežas veidošanai, Kurzemes muižniecības ietekmei uz dzīvi pierobežā, kā arī baznīcas organizācijas īpatnībām, skaidro LNVM pārstāvji.

Foto: Publicitātes foto

Divu radniecīgu tautu – latviešu un lietuviešu – vēsturē ir bijis gan daudz kopīga, gan arī atšķirīga. Viduslaikos mūsdienu Latvijas un Igaunijas teritorija nonāca katoļu baznīcas institūciju pakļautībā, un tika izveidota Livonija – jauna teritoriāli politiska struktūra ar vairākiem varas centriem, no kuriem spēcīgākais bija Vācu ordeņa Livonijas atzars. Savukārt lietuviešiem 13. gadsimtā izdevās izveidot savu valsti un sekmīgi atvairīt Vācu ordeņa iebrukumus. Līdz ar dinastiskām laulībām 14. gadsimta beigās aizsākās ciešāka Lietuvas un Polijas sadarbība, kas 1569. gadā Ļubļinā rezultējās Polijas-Lietuvas kopvalsts jeb Abu Tautu republikas (Žečpospoļitas) izveidošanā.

Livonijā, atšķirībā no Lietuvas, neizdevās izveidot spēcīgu centralizētu varu. Reformācija un maskaviešu iebrukumi 16. gadsimta vidū noveda pie Livonijas sabrukuma un jaunu laicīgu jeb sekulāru valstisku veidojumu rašanās. Pēdējais Vācu ordeņa Livonijas atzara mestrs Gothards Ketlers kļuva par pirmo Kurzemes un Zemgales hercogu. Ketlers 1561. gadā parakstīja Pakļaušanās līgumu (Pacta subiectionis) ar Polijas un Lietuvas valdnieku Sigismundu II Augustu, kurš pieņēma livoniešu pakļaušanos kā Lietuvas dižkunigaitis. Līdz ar Kurzemes un Zemgales hercogistes izveidošanu bijušie ienaidnieki kļuva par vienas politiskās kopības locekļiem, lai arī ar atšķirīgu statusu un varas organizāciju.

Izstādē skatāmi 16.–18. gs. Lietuvas dižkunigaišu un Polijas karaļu, kā arī Kurzemes un Zemgales hercogu un muižnieku portreti, dokumenti, zīmogi, medaļas, monētas, kartes, grāmatas, baznīcu interjera detaļas un dažādi sadzīves priekšmeti – gan oriģinālā, gan kopijās. Vairums oriģinālo eksponātu nāk no LNVM krātuvju dzīlēm, bet atsevišķi interesanti priekšmeti atceļojuši arī no Lietuvas, piemēram, Kurzemes pirmā hercoga Gotharda Ketlera vecākās meitas Annas portrets, kas tapis 17. gs. sākumā un ikdienā glabājas Lietuvas Nacionālajā mākslas muzejā.

Izstādes informatīvais kodols tapis Šauļu muzejā "Aušra" sadarbībā ar Latvijas Nacionālo vēstures muzeju un Latvijas Valsts vēstures arhīvu, bet tajā redzamas vēsturiskas liecības arī no Lietuvas Nacionālā mākslas muzeja, Vitauta Dižā Kara muzeja, Nacionālā muzeja Lietuvas dižkunigaitijas valdnieku pils un Pakrojas novada "Zemgales" muzeja.

Foto: Publicitātes foto

Stendu informatīvie teksti sagatavoti lietuviešu un latviešu valodā, un to autori ir vēsturnieki Dr. hum. Ernests Vasiļausks, Dr. hist. Mārīte Jakovļeva (abi arī izstādes kuratori), Mg. hist. Agris Dzenis, Dr. hum. Gabriele Jasūniene, Dr. hum. Rita Regīna Trimoniene un Mg. hist. Vilma Kranauskiene.

Izstādē "Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija (1561.–1795. g.)" paredzēti arī vairāki pasākumi, pirmie divi notiks jau februārī. Tā otrdien, 6. februārī pulksten 17.30, ar lekciju "Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas Dižkunigaitija: vēstures un saskarsmes punkti" izstādē uzstāsies Dr. hist. Mārīte Jakovļeva (LNVM) un Dr. hum. Ernests Vasiļausks (Šauļu muzeja "Aušra" direktors, Klaipēdas universitāte), bet sestdien, 10. februārī plkst. 12.00, notiks ekskursija izstādes kuratores Dr. hist. Mārītes Jakovļevas vadībā.

Izstādi "Kurzemes un Zemgales hercogiste un Lietuvas dižkunigaitija (1561.–1795. g.)" varēs apskatīt līdz maija beigām, kad LNVM izbeigs darbību pagaidu telpās Brīvības bulvārī 32 un sāks atgriešanos savā vēsturiskajā mājvietā – Rīgas pils atjaunotās kastelas daļā.

Foto: Publicitātes foto
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!