Latvijas tēlniecībā Gulbis sevi pieteica 20. gadsimta sešdesmitajos gados. Tēlnieks guva panākumus oficiāli rīkotos konkursos un saņēma nozīmīgus pasūtījumus. Gulbis bija LMS biedrs kopš 1962. gada.
Aktīva bija Gulbja darbība LMS, kurā ieņemot dažādus amatus, viņš enerģiski centās iegūt jaunus kontaktus, veidot sadarbību ar citu valstu tēlniekiem un aktīvi iesaistīt savus kolēģus darbu eksponēšanā.
Kā organizatoram līdzās mākslas zinātniecēm Rutai Čaupovai, Gundegai Cēberei viņam bija svarīga loma izstāžu "Tēlniecības kvadriennāle" rīkošanā, kas kopš 1972. gada norisinās Rīgā, un arī patlaban reizi četros gados ir vērienīgs tēlniecības notikums Baltijā.
Gulbis bija aktīvs tēlniecības procesu virzītājs un dalībnieks, piedalījās daudzās izstādēs, veidoja savas personālizstādes un simpozijus.
Viņa radītie monumentālās tēlniecības darbi ir redzami publiskā telpā, tai skaitā piemineklis dzejniekam Rainim Esplanādē, Rīgā, kuru pēc Kārļa Zemdegas meta Gulbis izkala kopā ar tēlnieku Laimoni.Blumbergu.
Tāpat Gulbis ir autors pretrunīgi vērtēta literāta un politiķa Viļa Lāča piemineklim Meža kapos un memoriālam "Revolūcijas mūza" Raiņa kapos.
Režisors Juris Podnieks 1985. gadā par viņiem uzņēma filmu "Veļ Sīzifs akmeni", kur parādīta arī tēlnieka Aivara Gulbja sākotnējā iecere sievietes tēlam Uzvaras piemineklī Rīgā, kas ideoloģiskās cenzūras dēļ netika realizēta kā mākslinieka ideja par māti ar bērnu rokās. Vēlāk Gulbis kopā ar tēlniekiem Artu Dumpi un Oļģertu Skaraini veidoja Podnieka kapa pieminekli Otrajos Meža kapos Rīgā.
2021. gadā apgādā "Zinātne" iznāca grāmata par tēlnieku – "Gulbja spārni".
Aivara Gulbja trīs bērni arī ir pazīstami mākslinieki – tēlnieks Kristaps Gulbis, gleznotāja Madara Gulbe un stikla māksliniece Bārbala Gulbe.
Tēlnieka mākslas darbi atrodas Latvijas Mākslinieku savienības muzejā, Latvijas Nacionālajā Mākslas muzejā, Valsts Tretjakova mākslas galerijā Krievijā, citos muzejos un arī privātās kolekcijās.