Režisors Mārtiņš Eihe Dailes teātra Kamerzālē iestudējis jaunā latviešu dramaturga Jāņa Baloža lugu "Mana māsa", kas skatuves versijā nodēvēta par "neiespējamu ceļojumu 1 daļā". Pirmizrāde notiks 5. februārī.
Ilze un Ieva ir māsas. Ilzei ir 26, un Ievai ir 31. Ilze ir talantīga un veiksmīga, viņai ir laba izglītība un vēl labāks darbs, taču Ievai nav nekā no tā visa. Pēdējos 16 savas dzīves gadus viņa ir pavadījusi sociālās aprūpes centrā cilvēkiem ar garīgās attīstības traucējumiem – līdz brīdim, kad viņu pie sevis dzīvot paņem māsa.
"Man šķiet ļoti svarīgi runāt par tiem cilvēkiem, par kuriem mēs nerunājam. Tas ir mākslas pienākums – runāt par tēmām, par kurām nav gatavas runāt citas sfēras," par izrādi stāstījis Mārtiņš Eihe. "Izrādes varone Ieva ir gadījums, kurš nekad nebūs ar "ģenialitātes daļu". Viņa ir gadījums, kuram bez autisma ir vēl dažādi citi sindromi un diagnozes. Un tāds ir lielākais vairums cilvēku ar šīm te īpašajām garīgajām vajadzībām. Bet pats stāsts noteikti ir par viņas māsu Ilzi, par sabiedrību, par mums, par valsti."
"Mana māsa" ir stāsts par labiem nodomiem un to, kas notiek, kad labi nodomi sastopas ar vēl nepieredzētām grūtībām, vilšanos, lepnumu un paštaisnumu.
Šis ir totāli brīvprātīgs projekts, kurā divas Dailes teātra aktrises labprātīgi ļaujas eksperimentam, kopā ar izrādes režisoru un dramaturgu apkopojot stāstus no dažādu cilvēku dzīves pieredzes.
Ievas lomā būs Ilze Ķuzule-Skrastiņa, bet llzi atveidos Ieva Segliņa. Kopā ar režisoru Mārtiņu Eihi izrādi veido tās mākslinieks Māris Ruskulis un skaņu mākslinieks Artūrs Čukurs.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
