Tektoniskās kustības. Saruna ar 'Spēlmaņu nakts' žūrijas priekšsēdētāju Ievu Rodiņu

Šis ir fundamentālu pārmaiņu laiks Latvijas teātros – tā runā gan nozares profesionāļi pie kafijas tases un intervijās, gan žurnālu lapaspusēs raksta teātra zinātnieki. Kurp aizvedīs šīs klusās un skaļās revolūcijas, jaunās idejas un talanti, grūti prognozēt, tomēr tās ir arī apliecinājums spēlmaņu cilts dzīvīgumam un mūžam meklējošajai dabai. Ikgadējās "Spēlmaņu nakts" priekšvakarā uz sarunu esam aicinājuši iepriekšējās sezonas žūrijas priekšsēdētāju, teātra kritiķi, teātra aktuālo procesu vietnes "Kroders.lv" galveno redaktori Ievu Rodiņu, lai mēģinātu fiksēt šā brīža svarīgākās norises un problēmas nozarē.

Intervijā Rodiņa skaidro, ar kādām grūtībām saskaras, vadot nišas kultūras portālu, viņa arī sniedz ieskatu "Spēlmaņu nakts" nominantu vērtēšanas darbā, kā arī, komentējot Dailes teātra skandālu, piebilst, ka tā atrisināšanas procesā saskatāmas ētiskas dabas problēmas.

Sāksim pavisam vienkārši – kāda ir bijusi iepriekšējā sezona?

Manuprāt, par 2018./2019. gada sezonu var teikt, ka tajā iezīmējās ļoti būtiskas pārmaiņas, kas ietekmēs Latvijas teātri ilgstošākā laika posmā. Ienāk ļoti spēcīga režijas paaudze – līdzās režisoriem, kurus mēs vēl joprojām uzskatījām par jaunajiem. Vēl viena interesanta un saistoša tendence ir tas, ka veidojas jaunas teātra kompānijas. Piemēram, "Kvadrifrons", kas sevi ir ļoti spēcīgi pieteicis iepriekšējā sezonā. Šobrīd arī Elmārs Seņkovs ir paziņojis, ka veidos jaunu teātri, ir jauni aktieru kursi, kuri ienāk Latvijas teātros kā jauns vilnis. Pārmaiņas notiek, un šobrīd tās pat ir ļoti grūti fiksēt, tomēr noteikti var teikt, ka iepriekšējā sezona nepagāja ierastā plūdumā.

Daļa no sezonas sakrita ar Latvijas simtgades gadu, diezgan daudzas norises bija pakārtotas šīm svinībām un notika, pateicoties simtgades finansējumam.

Repertuāra ziņā viena no simtgades tendencēm bija pievēršanās oriģināldarbu radīšanai. Ļoti radošs process, kurā izrāžu veidotāji runā par sev svarīgām tēmām mūsdienu kontekstā. Tieši simtgades noskaņā daudz tika runāts par mūsu vēsturi, un tās izrādes, kas ir tapušas simtgades zīmē un pievēršas Latvijas pagātnei, ir ārkārtīgi radošas gan formas, gan izvēlētās tematikas ziņā.

Pateicoties simtgadei, latviešu oriģināldramaturģijā ir bijusi attīstība. Žūrija šajā gadā atšķirībā no iepriekšējām reizēm saņēma aptuveni 30 oriģināldramaturģijas tekstu, tādēļ tika pieņemts lēmums, ka nav iespējams izlasīt visu vienā vakarā pirms nomināciju paziņošanas. Oriģināldramaturģiju šogad īpaši izcēlām kā ļoti svarīgu un ietilpīgu kategoriju, nominantus šajā kategorijā izziņojot atsevišķi. Oriģināldramaturģijas darbos tiešām var redzēt, ka top jaunas formas – tīri tekstu radīšanas līmenī. Tāpēc droši var teikt, ka teātrī simtgades konteksts ir bijis ļoti veiksmīgs un nācis par labu radošajam procesam.

Cita lieta, ka loģiski var sekot kritums finansiālu iemeslu dēļ, taču precīzi paredzēt to, protams, nevar.

Pagājušajā gadā pēc "Spēlmaņu nakts" žūrija atzina, ka tikai viens punkts nospēlējis par labu izrādei "Dvēseļu utenis", kas saņēma gada labākās izrādes titulu. Neminot konkrētas kategorijas, vai arī šogad žūrijai bija kādas tik būtiskas izšķiršanās?

"Spēlmaņu nakts" žūrijas sēde vēl nav notikusi, lēmumi tiks pieņemti 22. novembrī, dienu pirms ceremonijas. "Spēlmaņu nakts" balva un laureāti vienmēr ir saistīti ar zināmu ažiotāžu, tāpēc šogad žūrija apzināti gala sēdi organizē mirkli pirms ceremonijas.

Nereti, prognozējot "Oskara" balvas saņēmējus, mēdz teikt – šī vai tā filma ir taisīta "Oskaram". Vai sezonas vidū, skatoties kādu izrādi, var jau pateikt – šī noteikti būs "Spēlmaņu nakts" nominantu sarakstā?

Diez vai režisori taisa izrādes kritiķiem un "Spēlmaņu naktij".