Apaļu jubileju svin režisore un aktiermeistarības pedagoģe Māra Ķimele

Režisore dzimusi 1943. gadā aktiera Viļa Ķimeļa un teātra darbinieces Dagmāra Ķimeles (dzimusi Lāce) ģimenē. Rakstnieka Jūlija Lāča un režisores Annas Lācis mazmeita.

1969. gadā absolvējusi Maskavas Teātra Mākslas institūta (GITIS) Režijas fakultāti (Anatolija Efrosa meistardarbnīca), tajā pašā gadā kā režisore debitējusi Liepājas teātrī ar Tenesija Viljamsa lugas "Stikla zvērnīca" iestudējumu.

Turpmākajos gados Māra Ķimele iestudējusi Valmieras teātrī, strādājot līdzās ar režisoriem Pēteri Lūci un Oļģertu Kroderu, vēlāk Valentīnu Maculēviču. Ap Ķimeli un Kroderu Valmieras teātrī veidojās aktieru – domubiedru loks, bet abu radītie iestudējumi ienesa laikmetīguma elpu un avangardu Latvijas teātrī.

Valmieras teātrī līdz 1989. gadam, kad Ķimele no teātra štata aizgāja, tapuši tādi iestudējumi kā Nikolaja Gogoļa "Precības" (1970), Žana Anuija "Mēdeja" (1975) un "Eiridīke" (1978, atkārtoti iestudēts Valmierā 2017. gadā), Antona Čehova "Trīs māsas" (1974, pabeigts Krodera iestudējums), "Tēvocis Vaņa" (1983), Kena Kīzija, Deila Vosermana "Kur dzeguze ligzdu vij" (1984), Raiņa "Pūt, vējiņi!" (1985) un daudzas citas izrādes.

Pēc radoši auglīgā Valmieras teātra perioda Māra Ķimele iestudēja dažādos Latvijas teātros, gan neatkarīgajā teātrī "Kabata", gan Liepājā, gan Dailē, gan arī Latvijas Nacionālajā teātrī un citos. Režisore regulāri atgriezusies arī Valmieras teātrī. Īpaši jāizceļ Ķimeles iestudējumi Jaunajā Rīgas teātrī, kur tapušas izrādes "Rutes grāmata" (1994), "Mani mīl Šekspīrs" (1996), "Mēnesis un laukiem" (2005), "Otello" (2010), "Aspazija. Personīgi" (2015) un citas.

1998. gadā Māra Ķimele Latvijas Nacionālajā operā iestudējuma Džuzepes Verdi operu "Aīda", kas tapa sadarbībā ar mākslinieku un scenogrāfu Ilmāru Blumbergu (1943-2016). Iestudējums piedzīvoja starptautisku atzinību, ticis vairākkārt atjaunots un joprojām ir skatām Latvijas Nacionālās operas un baleta repertuārā.

Māra Ķimele ir arī divu Vispārējo Latviešu dziesmu un deju svētku deju lielkoncertu režisore. Filmējusies vairākās filmās, no tām jaunākā Uģa Oltes "Upurga" (2022). Iestudējusi izrādes arī ASV, Igaunijā, Lietuvā, Armēnijā un Slovēnijā, kā arī ar saviem iestudējumiem piedalījusies festivālos Ungārijā, Zviedrijā, Lietuvā, Igaunijā, Ķīnā, Lielbritānijā un citur.

Māra Ķimele ir arī augstu vērtēta skatuves mākslas pedagoģe. Viņas audzēkņu vidū ir tādi aktieri un režisori kā Inese Ramute, Aigars Vilims, Rēzija Kalniņa, Uldis Anže, Ivars, Krasts, Valters Sīlis, Elmārs Seņkovs, Laura Groza, Inga Tropa, Inese Pudža, Inese Mičule un citi.

Māras Ķimeles psihoanalītiskais teātris ir iekļauts Latvijas Kultūras kanonā.

Par režisori un pedagoģi Kultūras kanona mājaslapā raksta teātra zinātniece Ieva Struka: "Ķimele ar saviem iestudējumiem dažādos Latvijas teātros, sākot no 1969. gada līdz pat mūsu dienām, uz skatuves tiecas atspoguļot ne tikai cilvēku rīcības psiholoģiskos motīvus, bet meklē dziļāk – zemapziņas slēptos cēloņus un procesus."

"Māras Ķimeles psihoanalītiskā metode ļāvusi no jauna atklāt gan Latvijas, gan ārvalstu dramaturģijas klasikas un mūsdienu autoru darbus. Savos iestudējumos režisore brīvi žonglē vienlaikus ar psiholoģiskā un spēles teātra paņēmieniem. Kopš daiļrades pirmsākumiem Māra Ķimele paplašinājusi ierastās skatuves mākslas robežas, iestudējot izrādes ārpus teātra telpām, pievēršoties rituālā un improvizācijas teātra formām. Nozīmīgu iespaidu uz Latvijas aktiermākslas un režijas skolu atstājis Māras Ķimeles – pedagoģes devums.," raksta Struka.

Māra Ķimele apbalvota ar Eduarda Smiļģa balvu (2005), Triju Zvaigžņu ordeni (2003.), Kultūras ministrijas balvu par ieguldījumu latviešu kultūrā (1994.). Par saviem iestudējumiem režisore trīs reizes saņēmusi "Spēlmaņu nakts" balvas, bet 2020. gadā tika godināta par mūža ieguldījumu teātra mākslā.