Izcilā režisore, Latvijas Kultūras akadēmijas profesore, daudzu skatuves mākslinieku pedagoģe Māra Ķimele 8. februārī pulksten 18 Eduarda Smiļģa Teātra muzeja "Sarunās Smiļģa kabinetā" atzīmēs piecdesmit piecus radoša darba gadus teātrī.
Sarunā piedalīsies arī aktieri Aina Karele, Dace Everss, Inese Ramute, režisors Edmunds Freibergs. Sarunu vadīs Smiļģa muzeja vadītājs, teātra zinātnieks Jānis Siliņš.
Pirms sarīkojuma skatītāji var iepazīties ar izstādēm: "Māra Ķimele Laimoņa Stīpnieka portretējumos" un "Valmieras teātrim 100".
1969. gada 8. februārī Liepājas teātrī notika toreiz jaunās diplomētās režisores Māras Ķimeles pirmā iestudējuma Tenesija Viljamsa drāmas "Stikla zvērnīca" pirmizrāde, kurā Lauras lomu atveidoja Aina Karele, kura būs arī 8. februāra sarunu dalībniece.
Kā norāda Siliņš, divdesmit Valmieras drāmas teātrī mākslinieciski darbīgi pavadītos gados, izveidojās režisores un mākslinieces Māras Ķimeles stils un skatuviskās izteiksmes veids, kuru atbalstīja, pieņēma gan aktieri, gan skatītāji. No artistiskā un groteskā Nikolaja Gogoļa "Precības" uzveduma (1970) līdz psiholoģiski smalkajam un zemtekstiem bagātam Kena Kīzija un Deila Vosermana "Kur dzeguze ligzdu vij" (1984) iestudējumam. No Raiņa "Mušu ķēniņa" (1972) līdz "Pūt, vējiņi!" (Daces Eversa - Barba un Aigars Vilims – Uldis, 1985) un "Krauklītim" (2004).
Divas reizes Māra Ķimele iestudējusi Rūdolfa Blaumaņa drāmu "Indrāni": 1978. gadā ar Pēteri Lūci, Robertu Zēbergu un Ņinu Leimani veco Indrānu lomās un 2008. gada iestudējumā ar Agri Māsēnu un Daci Eversu Indrānu saimnieku lomās. Nozīmīgs bija 2002. gada Rūdolfa Blaumaņa bēdu lugas "Pazudušais dēls" uzvedums, kas reizē bija jauno aktieru diplomdarbs. Izcili Roplaiņu saimnieku lomas atveidoja Aigars Vilims un Inese Ramute. Laikmetīgi interpretēta bija skatu lugas "Ugunī" (1987) uzvedums.
Nozīmīgi ir Māras Ķimeles režijas darbi Jaunajā Rīgas teātrī, sākot no "Rutes grāmata" (1994), vēlāk Ivana Turgeņeva lugas "Mēnesis uz laukiem" uzveduma (2005), līdz Ingas Ābeles lugas "Aspazija. Personīgi" iestudējumam (2015), kurā Baiba Broka, psiholoģiski precīzi atveidojot dzejnieci Aspaziju, spēja radīt arī filozofisku vispārinājumu.
Māra Ķimele apbalvota ar Eduarda Smiļģa balvu (2005), Triju Zvaigžņu ordeni (2003.), Kultūras ministrijas balvu par ieguldījumu latviešu kultūrā (1994.). Par saviem iestudējumiem režisore trīs reizes saņēmusi "Spēlmaņu nakts" balvas, bet 2020. gadā tika godināta par mūža ieguldījumu teātra mākslā.
2024. gada 1. februārī kultūras ministre Agnese Logina (P) Mārai Ķimelei pasniedza Ministru kabineta Atzinības rakstu par ieguldījumu Latvijas teātra mākslā un jauno teātra profesionāļu izaugsmē.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
