Šis iestudējums, kā sola tā veidotāji, būs īsta medusmaize visām tām sievietēm, kuras neprātīgi mīl savu laulāto draugu un tiek pieviltas. Slavenais angļu ironizētājs Moems piedāvā sievietēm drošu recepti, kā atradināt vīrus no vēlmes spert sānsoļus - ļaujiet vīriem vaļu.
Penelope šo recepti izmanto. Un izrādās - ciešanas tādējādi var pārvērst uzjautrinošā komēdijā, kurā vīrieša viltība kapitulē sievietes gudrības priekšā.
Lomas atveido Rēzija Kalniņa (Penelope), Lauris Subatnieks (doktors O’Farels, viņas vīrs), Juris Gornavs (profesors Holaitijs), Indra Briķe (misis Holaitija), Pēteris Gaudiņš (misters Devenports Bārlovs), Vita Vārpiņa (misis Fergusone) un Marīna Janaus (Peitone)
Režisors ir Dž.Dž.Džilindžers, scenogrāfs - Gints Gabrāns, kostīmu māksliniece - Ilze Vītoliņa, kustību konsultante - Ilona Petrika, gaismu mākslinieks - Rainers Kornhubers.
Viljams Somersets Moems (1874–1965) ir ievērojams 20. gadsimta angļu rakstnieks, literārās formas un stila meistars. Panākumus guva jau pirmais publicētais darbs - romāns "Liza no Lambetas" (1897), kas vēsta par sievietes dzīvi Londonas graustos.
Vēl lielāku popularitāti atnesa tā sauktās salonlugas "Lēdija Frederika" (1907), "Penelope" (1909, latviešu teātrī kopš 1939.gada), "Atjautīgā sieviete" (1927).
Nozīmīga Moema daiļrades daļa ir proza. Plaša 20.gadsimta pirmās puses angļu sabiedrības panorāma atainota daļēji autobiogrāfiskajā romānā "Par cilvēcisko kaislību slogu"(1915). Nozīmīgākie Moema romāni - "Mēness un penijs" (1919), kurā izmantoti franču gleznotāja Pola Gogēna biogrāfijas fakti, "Pīrāgi un alus" (1930), "Teātris" (1937).
Pateicoties psiholoģiskajam tēlojumam, sižeta veidojumam un valodas stila meistarībai, kas jo īpaši vērojama stāstos un novelēs, Moems nereti tiek dēvēts par angļu Mopasānu. 1938.gadā publicēti viņa memuāri "Rezumējums" (1938). Dailes teātrī 1972.gadā tika iestudēta Moema luga "Apsolītā zeme" (režisors Juris Strenga).