Kinolektorijs "Tas, ko Tu nedrīksti nezināt" norisināsies jau 12. reizi un sešos seansos tiks apskatīti vairāki piemēri, kā tiek reprezentētas attiecības starp kino un pilsētu. Programmā iekļautās filmas risina attiecības ar cilvēku un pilsētu atšķirīgā veidā. Vairākas no programmā iekļautajām filmām runā par Otrā Pasaules kara atstātajām sekām pilsētā, dažas no šīm filmām attēlo konkrētas, īstas pilsētas, savukārt daļa pievēršas abstraktām vidēm bez konkrētas ģeogrāfiskas piesaistes.
Režisors Akins, kura filma "Debesu mala" būs pirmā lektorija centrā, ieguva atpazīstamību ar 2004. gada filmu "Pret sienu" ("Gegen die Wand"), kas tika atzīta par tā gada labāko Eiropas filmu, savukārt tās režisors kļuva zināms kā kino autors, kas nebaidās apskatīt tādas neērtas tēmas kā imigrantu attiecības ar savu jauno mītnes zemi, identitātes problēmas un reliģija.
Turku izcelsmes imigrantu dzīve Vācijā ir arī filmas "Debesu mala" sižeta galvenais motīvs. Šis meistarīgi savītais, neparasti sarežģītais stāsts nostata pretī vismaz divas dažādas pasaules, kā vecā un jaunā paaudze, īpaši iebraucēju vidū, taču tas netiek darīts, lai parādītu, ka saprašanās nav iespējama, gluži otrādi – cilvēcība uzvar pāri stereotipiem un seniem aizspriedumiem. Filmas "Debesu mala" darbība norisinās Brēmenē, Hamburgā un Stambulā, savērpjot vairāku paaudžu un tautību dzīvesstāstus, un šī filma 2007. gada Kannu kino festivālā Akinam sagādāja balvu par labāko scenāriju, pierādot, ka viņš ir ne tikai drosmīgs režisors, bet arī prasmīgs stāstnieks.
Pirms filmas būs Ivara Austera, Latvijas Universitātes psiholoģijas profesora, lekcija, kas palīdzēs iedziļināties filmas dažādajos līmeņos, ko tomēr vieno cilvēcība. Kaut arī filmā dažādu līmeņu konflikti – starp tautībām, starp valstīm, starp valsts autoritātēm un tās iedzīvotājiem, šī filma galvenokārt ir stāsts par daudzpusīgi veidotiem cilvēku tēliem.
Kinolektorijs ilgs līdz pat 22. martam, un programmu 25. janvārī turpinās Alēna Renē 1959. gada filma "Hirosima, mana mīla" ("Hiroshima, mon amour"), lektors – sociālantropologs, pilsētpētnieks Viesturs Celmiņš. Tai sekos Friča Langa "M" (1931) ar kino kritiķes Ditas Rietumas lekciju 8. februārī., Roberto Rosellīni "Vācija, nulles gads" ("Germania anno zero", 1947) 22. februārī., lektors – kino teorētiķis Viktors Freibergs. Lektoriju noslēdzošās filmas: 8. martā Dzigas Vertova "Cilvēks ar kinokameru" ("Chelovek s kinoapparatom", 1929) un kino teorētiķa, režisora Dāvja Sīmaņa lekcija, kā arī Andžeja Vajdas 1958. gada filma "Pelni un dimants" ("Popiół i diament"), kuras sākumā – kino kritiķes Dairas Āboliņas lekcija. Seansu sākums – plkst. 19.00.
Biļetes uz kinolektorija seansiem ir pieejamas iepriekšpārdošanā kinoteātra "Splendid Palace" (Elizabetes 61) kasēs, kā arī joprojām iespējams iegādāties abonementus.
Kinolektorijs, ko rīko LKA Rīgas Kino muzejs un kinoteātris "Splendid Palace".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
