No piektdienas, 15. marta, Latvijas kinoteātros nonāk noslēdzošā programmas "Latvijas filmas Latvijas simtgadei" filma – krimināldrāma "1906", kas vēsta par trauksmainu laiku Latvijas vēsturē, vēl pirms valsts dibināšanas. Filmu veidojis režisors Gatis Šmits pēc Ingas Rozentāles lugas "1906. Trakāk vēl kā piektā gadā" motīviem. Scenārija līdzautore – Marta Elīna Martinsone.

Filmas tēlu aprakstus veidojis Gatis Šmits. Šādi detalizēti biogrāfijas izklāsti kino tiek veidoti, lai aktieriem un pārējai komandai būtu vieglāk veidot kostīmus, grimu, filmas krāsu gammu, bet aktieriem – iejusties savu varoņu ādā. Sagaidot pirmizrādi, piedāvājam saīsinātos stāstos iepazīties tuvāk ar filmas galvenajiem varoņiem – 20. gadsimta sākuma latviešiem, kuri baudīja bohēmu, dēkas, risku un aizrāvās ar revolūcijas ideju.

“Piektais gads bija viens no retajiem brīžiem vēsturē, kad latvieši aktīvi iesaistījās bruņotā pagrīdes cīņā. Segvārdi, konspiratīvie dzīvokļi, pārdrošas bruņotas operācijas, revolūcijas romantika un turpat blakus - pārgalvība, nejaušība, nodevība un nāve. Tas ir brīnišķīgs pamats žanra kino un tāpēc studijā “Tanka” ir tapusi krimināldrāma – ar spriedzi, asa sižeta ainām un negaidītiem pavērsieniem. Vienlaikus filmā skan arī romantiska, liktenīga stīga,” par savu jaunāko darbu stāsta režisors Gatis Šmits.

Filmas tēlu skiču autore – māksliniece Baiba Baiba.

Pelēkais - pašpuika revolūcijā

Foto: Publicitātes attēli

Pelēkais - pašpuika revolūcijā. Spēlē – Mārtiņš Kalita.

Rīdzinieks, vientuļas mātes dēls. Ostas rajona pašpuika un bandas loceklis. Zina ielas likumus, nav uz mutes kritis. Vidusskolas laikā Pelēkais apmeklē Sociāldemokrātu pulciņu. Tur viņš iepazīstas ar Oratoru, kas kļūst par viņa neapstrīdamu autoritāti. Turīgs tēvocis nosūta Pelēko uz tehnisko skolu, lai viņš mācītos par inženieri. Pelēkajam padodas tehniskās lietas, bet sākoties 1905. gada notikumiem, viņš pamet skolu un seko savam elkam Oratoram revolūcijas gaitās - piedalās muižu pārņemšanas akcijās ar un kopīgi organizē pārgalvīgas ekspropriācijas (“ekšus”). Te noder viņa pašpuikas attieksme un Rīgas ielās gūtā pieredze.

1906. gada rudenī, kad reakcija ir gandrīz iznīcinājusi kaujinieku kustību, Pelēkais dzīvo klusā nomales dzīvoklī un regulāri apmeklē ievainoto Oratoru, nes viņam ēdienu un piegādā ziņas no ārpasaules.

Neprecējies
Labākais draugs – Svilpe
Valodas – latviešu, krievu, vāciski – vāji.

Violeta – dekadentu dzejniece

Foto: Publicitātes attēli

Violeta – dekadentu dzejniece. Spēlē – Inese Pudža.

Violeta ir ārlaulības bērns. Viņas tēvs ir muižnieka Morica brālēns, kas, viesojoties Dinaberģes muižā, bija uzsācis romānu ar vienu no istabenēm – Violetas māti. Barons uzņēmās atbildību par notikušo, nodrošinot Violetas mātei darbu un dzīvesvietu muižā. Violeta izaug kopā ar muižnieka bērniem, kaut dzīvo pieticīgākos apstākļos. Muižnieks apmaksā Violetas ģimnāziju Rīgā. Violeta brīvi runā vāciski un krieviski, bet mātes ietekmē uzskata sevi par latvieti.

Pēc ģimnāzijas Violeta strādā par mājskolotāju kādā krievu pusaristokrātu ģimenē Rīgā, vēlāk Maskavā, kur aizraujas ar kultūras dzīvi, dzejas lasījumiem un Staņislavska teātri. Maskavā Violeta izlemj kļūt par dzejnieci un atgriežas, lai iekarotu Rīgas literātu aprindas. Violeta apmetas Dinaberģes muižā, māca muižnieku bērniem franču valodu un raksta dekadentiskus dzejoļus.

1905. gada oktobra sākumā, kad sākās nemieri laukos, barons Morics aizved bērnus uz pilsētu un Violeta paliek dzīvot Dinaberģes muižā kopā ar muižnieka pusmāsu – sauktu par Preileni. 15. oktobrī notiek revolucionāru uzbrukums muižai un tās pārņemšana vietējās pagasta padomes pārziņā. Violeta saviļnota redz mītiņu pie muižas ar kaismīgām runām un dziesmām.

1906. gada rudenī Violeta ar Preileni dzīvo Rīgā, sūta uz preses redakcijām savus dzejoļus un piedalās dekadentu bohēmā.

Neprecējusies.
Vecāku nav, tuvākie cilvēki Rīgā – Preilene un dekadentu mākslinieku pulciņš.
Valodas - latviešu, krievu, vācu, franču.

Orators – harizmātisks kaujinieku grupas līderis un ideologs

Foto: Publicitātes attēls

Orators – harizmātisks kaujinieku grupas līderis un ideologs. Spēlē – Kaspars Zvīgulis.

Vidēji turīga Rīgas pasta ierēdņa dēls. Aktīvs revolucionārs jau kopš vidusskolas laikiem. Sociāldemokrātu Savienības (nevis LSDSP) biedrs. Studējis teorētisko bāzi, mācījies revolūcijas taktiku. Jau kopš 1903. gada Latvijas laukos organizējis sociāldemokrātu pulciņus un vietējās padomes.

1905. gada revolūcijas mēnešos Orators ar savu kaujinieku grupu braukāja no muižas uz muižu un vadīja varas nodošanu vietējām padomēm. Viņi muižas nededzināja, bet gan pēc stingras procedūras oficiāli pārņēma īpašumus, parakstot dokumentus. 1905. gadā Orators savām acīm redz tautas pamošanos un ideālistiski tic, ka metodiski un disciplinēti strādājot, ir iespējams sasniegt galveno mērķi – taisnīgu nākotnes sabiedrību. Sākoties represijām, Oratoru Rīgā arestē un pusgadu notur Policijas pārvaldes pagrabā. Tur Orators piedzīvo pazemojumus, spīdzināšanas un pieredz nodevību.

1906. gada oktobra beigās Orators klusi dzīvo īrētās istabās pie saimnieces Štrūdeles, ārstē savus policijā salauztos pirkstus un kaldina pārdrošus cīņas un atriebības plānus.

Neprecējies
Prot spēlēt klavieres.
Valodas - latviešu, krievu, vācu.

Džentlmenis – aģitators, revolūcijas intelektuālis


Foto: Publicitātes attēls

Džentlmenis – aģitators, revolūcijas intelektuālis. Spēlē – Toms Auniņš.

Nācis no inteliģentas, turīgas ģimenes un mācījies ģimnāzijā. Džentlmenis ir dzimis aģitators, kas prot iedvesmot masas. Īsts revolūcijas vētrasputns, aktīvs 1905. gada revolūcijas dalībieks, kur ar savām dramatiskajām runām gandrīz spējis novest zemniekus transā. Viņš apzinās aģitācijas nozīmi un tās iedarbību uz masām. Aizstāv viedokli, ka vārdi ir stiprāki par lodēm un iesmej par mazāk izglītotajiem “pistoļbrāļiem”. Pēc soda ekspedīcijas ierašanās, Džentelmenis aizbēg uz Pēterburgu, kur uzņem sakarus ar krievu revolucionāriem un anarhistiem. Kaislīgs Dostojevska un Nīčes lasītājs.

1906. gada oktobra beigās Džentelmenis atgriežas Rīgā un uzņem sakarus ar tur atlikušajiem pagrīdniekiem. Bēgot no policijas vajāšanas, Džentlmenim no Pēterburgas līdzi ir atbraukusi anarhiste Stroinaja.

Neprecējies.
Valodas - latviešu, krievu, vācu, franču.

Svilpe – revolūcijā iemaldījies matrozis


Foto: Publicitātes attēls

Svilpe – revolūcijā iemaldījies matrozis. Spēlē – Kaspars Dumburs.

Svilpe mācījies jūrskolā, strādā uz kuģiem par mehāniķa palīgu. Kopā ar savu draugu Pelēko ir kvazikriminālas ostas rajona pašpuiku bandas loceklis. Kad Pelēkais iesaistās Oratora vadītajā sociāldemokrātu kaujinieku grupā, Svilpe seko savam draugam. Viņš ar kuģi ieved Rīgā pagrīdnieku kontrabandu un 1905. gada oktobrī dodas uz Latvijas laukiem ar citiem Rīgas revolucionāriem. Ar sociāldemokrātu idejām Svilpe ir miglaini pazīstams. Revolūcijā piedalās adrenalīna un veču brālības dēļ.

1906. gada rudenī Svilpe ir pametis darbu uz kuģa, sācis vairāk dzert un piedalās kaujinieku akcijās tikai naudas, ne marksisma ideju dēļ.

Par ģimeni nekas nav zināms. Draudzējas ar Moniku, ungāru bordeļa darbinieci.

Valodas - latviešu, krievu, mazliet ungāru.

Barons - ģimenes cilvēks, kas ierauts revolūcijā

Foto: Publicitātes attēls

Barons - ģimenes cilvēks, kas ierauts revolūcijā. Spēlē - Gatis Gāga.

Vidēji turīga zemnieka dēls. Mācījies Rīgā tehnikumā, kur iesaistījies sociāldemokrātu kustībā. Oratora bērnības draugs. Izglītots tehniķis, kurš prot izgatavot sprāgstvielas, viltot vekseļus vai atvienot telegrāfa vadus pirms kaujinieku operācijas.

1905. gada oktobrī un novembrī Barons kopā ar Oratora grupu piedalās muižu pārņemšanā. Pēc soda ekspedīcijas ierašanās, Barons pievienojas mežabrāļiem, bet tad slepeni pārbrauc uz Rīgu, kur ar viltotiem dokumentiem sāk jaunu dzīvi. Viņš dabū kvalificētu darbu “Felzer” rūpnīcā, apprecas ar Kristīni un kļūst par viņas dēla patēvu.

1906. gada novembrī Barons dzīvo labi pārtikuša ģimenes tēva dzīvi un domā, ka viņa revolucionāra gaitas nu pieder pagātnei.

Ģimene - sieva Kristīne un dēls Toms.
Valodas - latviešu, krievu, vācu.

Seko "Delfi" arī vai vai Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!