Foto: Beāte Olekte
Atzīmējot Lāčplēša dienu, mēs pieminam nevis Pumpura epa mitoloģisko varoni, bet mūsu tautas vēsturiskos cīnītājus, kuru pagātnes varoņdarbi plaši attēloti latviešu kultūrā. Par latviešu strēlnieku spožākajiem varonības un ciešanu tēlojumiem pašmāju literatūrā jau pagājušā gadsimta 30. gados parūpējās Grīns un Čaks, taču bez viņiem netrūkst arī citu literātu, kas rakstījuši par strēlniekiem un arī paši soļojuši viņu rindās. To pašu iespējams teikt par tēlotājmākslu, ja atceramies Strunkes un Grosvalda izteiksmīgo darbu sērijas.

Ar kino ir citādi – diez vai atradīsies kāds kino režisors, kam bijis lemts nokļūt strēlnieku pulkā. Tomēr strēlnieku tēma, lai arī epizodiski, ir vijusies cauri mūsu valsts vēstures līkločiem, sākot jau no Latvijas pirmās brīvvalsts laika. Piedāvājam 10 pašmāju filmu izlasi, kurās latviešu strēlnieku gaitām atvēlēta lielāka vai mazāka loma.

Lāčplēsis (1930)


Foto: Publicitātes foto

Zīmīgi, ka pirmā filma sarakstā ir tieši Andreja Pumpura varoņepa ekranizējums, ko mēmā kino perioda beigās uzņēma Krievijā skolotais režisors Aleksandrs Rusteiķis. Filmas autori Pumpura darbu izvēlējās par atspēriena punktu, lai parādītu Latvijas valsts tapšanas vēsturi – no senatnes līdz 20. gadsimtam, zīmīgu vietu atvēlot arī Pirmajam pasaules karam un strēlnieku cīņām, kā arī Bermonta karaspēka padzīšanai 1919. gadā. Filmu producēja Latvijas Aizsargu organizācija, tajā piedalījās vairāk nekā 100 lomu tēlotāju, bet masu skatos – Latvijas armijas daļas un aizsargu vienības. Filmā iekļauti arī dokumentāli kadri un vēsturisku notikumu (Latvijas proklamēšana) rekonstrukcijas. Kinozinātniece Inga Pērkone to nodēvējusi par "sava laika Latvijas kino mākslas augstāko sasniegumu." Filma bez maksas skatāma šeit.

Latviešu strēlnieka stāsts (1958)

_

Foto: Filmas.lv

Padomju periodā latviešu strēlniekus, kā zināms, padarīja par latviešu sarkanajiem strēlniekiem, izceļot viņu lomu tieši padomju varas nostiprināšanā un boļševiku līdera Ļeņina apsargāšanā. Šāda vēstures interpretācija ļāva strēlnieku tēmu izmantot arī padomju cenzūras kontekstā, un par spilgtu piemēru kļuva Pāvela Armanda filma "Latviešu strēlnieka stāsts", kurā Eduards Pāvuls atveidoja strēlnieku Janku Piparu. Dainis Īvāns portālā "Kino Raksti" atzīst, ka viņu pārsteigusi "atklātība, ar kādu filmas varoņi cīnās par "Latvijas brīvību"," saistot to ar nacionālkomunisma idejām filmas tapšanas laikā.

Tēvs (1967)

_

Foto: Filmas.lv

Latviešu poētiskā dokumentālā kino vecmeistara Aivara Freimaņa īsfilma, kurā uzmanības centrā ir bijušais strēlnieks Jānis Rusks, kas filmas tapšanas laikā bija pensionārs un dzīvoja Jaunpiebalgā. Filma bez maksas skatāma šeit.

Sirmā gvarde (1977)

_

Foto: DELFI

Cita latviešu dokumentālā kino meistara Herca Franka skatījums uz latviešu sarkano strēlnieku tēmu. Filmā atspoguļots galvenā varoņa Augusta Daumes dzīvesstāsts.

Strēlnieku zvaigznājs (1982)

_

Foto: Attēls no video

Viena no pazīstamākajām un visaugstāk vērtētajām Jura Podnieka dokumentālajām filmām, kurā režisors tiecas atklāti runāt par latviešu strēlnieku likteni. Filmā fiksētas unikālas pašu strēlnieku atmiņas. "Vienreizēji un sūri ir viņu likteņi Pirmajā pasaules karā un revolūcijā, pilsoņu kara frontēs, 30. gados. Strēlnieku uzvaras, brašums, pārliecība, smeldze, traģika. Filmas autoriem izdevies atkarot to visu laika nežēlīgajam plūdumam, likt apjaust latviešu strēlnieku kopējo vietu vēsturē un tautā," rakstīts portālā "Filmas.lv". Filma bez maksas skatāma šeit.

Vecā jūrnieku ligzda (1989)


Foto: Kadrs no video

Aloiza Brenča sešu sēriju pilnmetrāžas filma tika iecerēta kā idejisks turpinājums "Ilgajam ceļam kāpās", taču uzņemšanas gaitā situācija Latvijā un Padomju Savienībā strauji mainījās. Seriāls "sākumā bija iecerēts kā padomju klasikas ekranizācija, bet pārbūves gaisotnē arvien vairāk sliecās uz pirmā izdevuma pusi," par "Vecās jūrnieku ligzdas" jeb "Zītaru dzimtas" tapšanu portālā "Satori" atminas kritiķis Vilnis Vējš. Lai arī Brenča seriālam neizdevās atkārtot "Ilgā ceļa kāpās" panākumus, uz vispārējā tautas pašapziņas pacēluma un cenzoru atslābuma fona autoriem izdevās iekļaut arī vairākas Pirmā pasaules kara epizodes ar strēlnieku gaitām, īpaši jāizceļ no "Mūžības skartajiem" aizgūtais pulkveža Vācieša sprediķis Piņķu baznīcā.

Rīgas sargi (2007)



Pirmais nacionālā mēroga pašmāju kinogrāvējs, ko radīja domubiedri Aigars Grauba un Andrejs Ēķis, bija veltīts tieši vēsturiskajiem Bermontiādes notikumiem. Lai arī filmā pieļautas daudzas vēsturiskās neprecizitātes un sižets ir stipri vienkāršots, attēlojot, kā Bermonta karaspēku no Rīgas aizdzen neliela draugu grupiņa ar drošsirdīgo strēlnieku Mārtiņu priekšgalā, tā kļuva par tobrīd skatītāko latviešu filmu pēc neatkarības atgūšanas.

Bermontiāda (2009)


Foto: Filmas.lv

Dokumentālā kino režisoru Askoldu Saulīti īpaši saistīja Latvijas militārā vēsture, un tikai pēc "Rīgas sargu" panākumiem viņš radīja šo filmu, lai iespējami precīzi attēlotu vēsturiskos 1919. gada novembra notikumus. Filmā izmantots plašs kino un foto arhīvs, 3D datorgrafikas specefekti, inscenētās epizodes filmētas reālajās notikumu vietās. Filma bez maksas skatāma šeit.

Astoņas zvaigznes (2017)



Līdz ar Latvijas simtgades filmu konkursa sniegtajām iespējām Askolds Saulītis vairākus gadus vēlāk atgriezās pie "Bermontiādā" aizsāktās strēlnieku tēmas un izvērsa to plašāk. "Astoņas zvaigznes" ir vēsturiski hronoloģisks pētījums, kas aptver laiku no strēlnieku bataljonu organizēšanās un pirmajām kaujām līdz Krievijas pilsoņu kara beigām, kad liela daļa strēlnieku atgriezās nesen dibinātajā Latvijas valstī. Filma bez maksas skatāma šeit.

Dvēseļu putenis (2019)



Tikai likumsakarīgi šķiet noslēgt šo sarakstu ar pašmāju kino jaunāko uzvaru – Dzintara Dreiberga vērienīgo Aleksandra Grīna romāna ekranizāciju, kas ne tikai izpelnījās plašu atzinību Latvijā, bet gandrīz tika arī pie mūsu pirmās "Oskara" nominācijas. 2019. gada decembrī "Dvēseļu putenis" - stāsts par jaunā strēlnieka Artūra Vanaga garīgo un fizisko nobriešanu cīņās par Latvijas valsti un savu ģimeni - kļuva par visu laiku visvairāk skatīto filmu Latvijas kinoteātros.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!