Tumšā bruņinieka kārtējā atgriešanās: vai Patinsona Betmenam izdosies?

Paradoksāli, taču pandēmijas dēļ nepilnu gadu vēlāk startējusī jaunā "Betmena" filma gandrīz kļuva par pēdējo lielo Holivudas blokbāsteru, kas tika demonstrēts Krievijā, taču pēdējā brīdī "Warner" tomēr atteicās filmu demonstrēt. Jau pirms tam filmas ceļš līdz tapšanai bija smags, mainījās gan režisors, gan Betmena lomas atveidotājs. Fanu pulki neslēpa sašutumu, kad medijus aplidoja ziņa – jaunajā ekranizācijā galvenajā lomā iejutīsies meiteņu mīlulis Roberts Patinsons. Tomēr filmas līdzšinējie panākumi un saņemtā atzinība vedina domāt, ka Patinsonam ir izdevies pārliecināt pasauli – viņš tik tiešām ir īsts Tumšais bruņinieks.

Tikai retais nebūs redzējis Kristofera Nolana radīto Betmena triloģiju, kas 21. gadsimta pirmajā desmitgadē kļuva par radikālu pavērsienu supervaroņu kino žanrā un padarīja Betmenu par populārāko supervaroni pasaulē (pēc brīža viņu no troņa gāza "Marvel" ar saviem "Atriebējiem" un Dzelzs vīru). Studija "Warner" dažus gadus vēlāk centās atkārtot panākumus un radīt savu alternatīvu "Atriebējiem" ar "Taisnības līgu", taču tas, kā zināms, neizdevās. Tam sekoja absolūti fenomenāli Toda Filipsa veidotā "Džokera" panākumi, kas apliecināja, ka skatītājiem tīri labi iet pie sirds arī ārkārtīgi drūmas supervaroņu filmas. Un Meta Rīvsa "Betmena" reklāmas rullīši nudien solīja ne tikai drūmas noskaņas, bet arī atgriešanos pie Betmena "saknēm".

Betmens pasaulē "nāca" tālajā 1939. gadā mākslinieka Boba Keina un rakstnieka Bila Fingera izpildījumā un drīz vien kļuva par vienu no "DC" jeb "Detective Comics" populārākajiem personāžiem līdzās Supermenam. Faktiski Betmens tika radīts kā Supermena pretstats – viņam nepiemita nekādu pārcilvēcisku spēju, taču to kompensēja Betmena iemiesotāja Brūsa Veina neizmērojamā bagātība, prasmes un zināšanas, bet jo īpaši – viņa pretrunīgā, psiholoģiski sarežģītā personība, kas izrietēja no smagas bērnības traumas – vardarbīgā nāvē zaudētiem vecākiem.

Ja Supermens bija "vienkāršās tautas" varonis, absolūti ideālistisks un neuzvarams taisnības cīnītājs, tad Betmenam piemita daudz vairāk "iekšējo dēmonu", kas padarīja viņu cilvēcisku, ievainojamu un tāpēc pievilcīgu arī tiem, kas komiksus uzskatīja par blēņām un bērnu lasāmvielu. Betmens tika pasniegts drīzāk kā gudrs un vienlaikus skarbs detektīvs labākajās "film noir" tradīcijās, nevis mehāniska ļaunuma apkarošanas mašīna. Arī Betmena apdzīvotā vide – lielpilsēta Gotema – bija nesalīdzināmi drūmāka un tumšāka nekā gaišā Metropole, kurā darbojās Supermens. Abu supervaroņu konkurence galu galā noveda komiksu autorus līdz pārdrošai idejai par viņu sadursmi un vēlāko sadarbību cīņā ar pasaules apdraudējumu.

Neraugoties uz sākotnējo nopietnību, Betmena interpretācija laika gaitā piedzīvoja dažādas izmaiņas – gan pašos komiksos, gan citos medijos. Televīzijā Betmens pirmoreiz debitēja jau 40. gados, taču daudz labāk pazīstams noteikti ir