"Mūzika un kino (..) ir mākslas formas, ko jaunieši visaktīvāk patērē augot un veidojoties; turklāt (..) es uzskatu, ka veidam, kā tiek atspoguļotas cilvēka pieredzes un izjūtas, ir ļoti spēcīga ietekme uz to, kā mēs šīs lietas piedzīvojam, sastopoties ar tām ārpus kino," tā savulaik rakstīja Marija Luīze Meļķe, dzejniece, filmas "Neona pavasaris" galvenās lomas atveidotāja un scenārija līdzautore. Šie vārdi pausti par Martas Elīnas Martinsones pusaudžu komēdijfilmu "Tizlenes". (1) Savukārt Matīsa Kažas filma "Neona pavasaris", kas nesen piedzīvojusi Latvijas pirmizrādi, ir devusi jaunajai māksliniecei iespēju pierādīt savu pārliecību. Filmas "Neona pavasaris" naratīva uzbūve, audiovizuālā prezentācija, kā arī visnotaļ unikālā vēstītāja balss atgādina latviešu jauniešiem, ka tie nav vieni savās grūtībās.
"Neona pavasara" vēstījums sākas un beidzas ar Laini (Marija Luīze Meļķe) – naivu un nepieredzējušu meiteni, kuras pasaule ir drupās, pirms filma paguvusi sākties. Atliek tikai noraudzīties, kā sabrūk pati Laine. Ir pavasaris, un divdesmitgadīgā meitene pirmo gadu universitātē studē filozofiju, viņas vecāki ir svaigi šķīrušies, tāpēc studentei aizvien biežāk nākas uzņemties atbildību par mazo brāļuku – Bruno (Timotejs Pelle Kalniņš). No tā, ko Džozefs Kempbels, amerikāņu stāstniecības pētnieks, rakstnieks un pasniedzējs, sauktu par parasto pasauli (2), proti, galvenā varoņa ierasto vidi, filmā redzam pavisam maz. Daudz par Laines agrāko, salīdzinoši bezrūpīgo dzīvi neatklājot, "Neona pavasaris" ļauj skatītājam pašam izsecināt, kāpēc meiteni tik viegli pavedina piedzīvojuma aicinājums (2) – viņas drauga Kārļa (Matīss Ozols) ieteikums apmeklēt kādu reivu Kauguros.
Piedzīvojuma aicinājumam seko Laines ceļojums svešajā pasaulē (2), kurā valda pavisam citi likumi un kurā mitinās tēli (sabiedrotie vai ienaidnieki, un reizēm abi vienā), par kuru nodomiem un morālajiem kompasiem mūžīgi māc šaubas. Lielais vairums filmas personāžu, piemēram, galvenās varones tēvs Edgars (Jānis Skutelis), draugs Ādams (Gerds Lapoška) un draudzenes – Gunda (Grēta Trušiņa) un Maša (Agnese Rukšāne), ir tikai viegli ieskicēts, kas rosina skatītāju domāt – aizpildīt tukšumus, kas plešas tēlu pagātnē un nākotnē. Šāda pieeja naratīva struktūrai un personāžu raksturošanai skatītāju rosina stāstu papildināt ar savu pieredzi un līdz ar to nonākt pie padziļinātas identificēšanās ar tēliem un visu, ko tie spiesti pārdzīvot.
Piekritīšu Mikam Želvim, kas, recenzējot "Neona pavasari", raksta, ka "dialogos ir panākts naturāls līdzsvars, kas lieti piemērots aktieru ansamblim un izvēlētajai filmas formai". (3) Atšķirībā no lielākās daļas latviešu un arī ārzemju kino, kas paredzēts bērniem vai jauniešiem, Matīsa Kažas jaunākā spēlfilma veidota ciešā sadarbībā ar mērķauditoriju. Marija Luīze Meļķe projekta tapšanas laikā bija vien pāris gadu vecāka par viņas atveidoto personāžu, un mākslinieces pieskāriens jūtams teju katrā filmas ainā. Jauniešu savstarpējās attiecības, kā arī viņu neretā rīvēšanās ar savu vecāku paaudzi "Neona pavasarī" atainota tādā naturālisma pakāpē, ka dažviet prasās gandrīz vai novērsties no ekrāna, it kā būtu neviļus iesoļojis privātā telpā, kur noris kas pārāk intīms.
Kino kā mākslas forma pastāv ārpus robežām, kas iegrožo; tas ne tikai spēj izteikt vārdus, iedarbojoties uz skatītāja prātu, bet arī iespaidot fiziski ar attēla un skaņas palīdzību. "Neona pavasaris" izmanto šo kinematogrāfa priekšrocību, atainojot svešo pasauli, kurā attopas filmas protagoniste, tas ir, iespējams, iespaidīgākos reivus, kādus man kino ir gadījies redzēt. Jāatdzīst gan, ka nemaz tik daudz šādas ballītes neesmu apmeklējis, tomēr, cik atminos no pirmās un, visdrīzāk, pēdējās viesošanās naktsklubā "First", režisoram un pārējai radošajai komandai ar operatoru Aleksandru Grebņevu priekšgalā ir fenomenāli izdevies notvert to saldkaislo sajūtu, kas rodas, kad narkotiku un mūzikas iespaidā dvēsele tiek atsvabināta no miesas jūga un tai ir ļauts brīvi saplūst ar neskaitāmām citu cilvēku dvēselēm, kas griežas deju un dūmu virpulī virs lēkājošas, sasvīdušas ļaužu masas.
"Manuprāt, tas, kas tehno mūziku un atrašanos šādā pūlī padara par īpašu, – it kā būdams publiskā vidē, tomēr atrodies ļoti personīgā telpā," (4) kādā intervijā skaidro Matīss Kaža. "Neona pavasara" reivu garajos un komplicētajos kadros ar apdullinošas tehno mūzikas palīdzību tiešām it kā paveras jauna dimensija, kurā iesūkti filmas tēli un kur tiem aicināts pievienoties arī skatītājs. Vēl jo vairāk ievērības cienīgu šo sasniegumu padara fakts, ka filmēšana tika īstenota pandēmijas apstākļos, kad īstus reivus rīkot bija aizliegts. Tā arī neesmu ticis pāri tam, ka čomi, kuri bija pamanījušies tikt ielūgti piedalīties šīs filmas masu skatu filmēšanā Rīgas cirka ēkā, pat neiedomājās piedāvāt viņiem pievienoties...
Skatoties "Neona pavasari", atmiņā ataust arī, ka Marija Luīze aptuveni nedēļu bija mana kursabiedrene Kultūras akadēmijā. Tā padomājot, tāpat kā Marijas Luīzes Laine, arī es pirmo gadu studēju universitātē, arī mana ģimenes situācija nemaz ne tik sen neatgriezeniski bija mainījusies, un... Filma taču ir tikpat kā par mani! Svešā pasaule, kurā nokļūst galvenā varone, ir tā pati, kurā esmu es, mani čomi un neskaitāmi vienaudži, un arī citi, kuru ierastās kārtības sabrukušas nekontrolējamu dzīves apstākļu dēļ. Tāpat kā Laine, mēs visi droši vien labprātāk aizmirstu, ka dzīves groži izslīdējuši mums no rokām un ka visi kā viens slīkstam šķietami bezgalīga haosa atvarā.
Tieši tur arī slēpjas "Neona pavasara" burvība; filma mums atgādina, ka, lai cik slikti nekļūtu, visi tomēr esam kā viens. Neesmu vienīgais, kuram zem kājām sabrukusi pasaule, kuru nepieciešams no jauna ķieģeli pa ķieģelim likt kopā. Tāpat jūtas arī Laine, mani draugi un paziņas, māsas un vecāki, un varbūt arī tu, lasītāj. Mēs neesam vieni, un varbūt māksla ir tas, kas mūs spēj vienot un darīt stiprus. Ļausimies mūzikai! Kopā.
1. Marija Luīze Meļķe, raksts "Būt tizlenei", "Kino Raksti".
2. Džozefs Kempbels, grāmata "Varonis ar tūkstoš sejām".
3. Miks Želvis, raksts "Neona pavasaris. Filma – Bezfilma – Filma – Bezfilma – Filma", "Kino Raksti".
4. Matīss Kaža, intervija "Matīss Kaza Interview – Director of "Neon Spring"", "A Good Movie to Watch".
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
