Foto: DELFI / Mindaugas Ažušilis
Marta beigās Krievijas karaspēka aplenktajā Mariupolē nogalinātā kinorežisora Manta Kvedaraviča tēvs Olģerts paudis cerību, ka viņa dēla filmas uzrunās tos, kuri joprojām vienaldzīgi izturas pret zvērībām, kas tiek pastrādātas Krievijas sāktajā karā Ukrainā.

Režisors Kvedaravičs šogad atzīts par vienu no Lietuvas Nacionālās kultūras un mākslas prēmijas laureātiem un nedēļas nogalē viņa nepabeigtā filma "Mariupole 2" saņēma Eiropas Kinoakadēmijas balvu kā gada labākā dokumentālā filma.

Lietuvas Nacionālā kultūras un mākslas prēmija Kvedaravičam piešķirta par viņa bezbailīgo dokumentālista darbu un atstātajām pēdām lietuviešu un globālajā kino.

"Es runāju ar daudziem cilvēkiem, un viņi saka, ka varbūt kāds saskatīs gaismu, varbūt to redzēs ārvalstīs. Galu galā, mēs ziņās redzam, cik daudz ukraiņu tiek nogalināti, kamēr vecajai Eiropai ir savi mērķi," pēc paziņojuma par Lietuvas apbalvojuma laureātiem ziņu aģentūrai BNS sacīja Olģerts Kvedaravičs.

Viņš pieminēja Francijas prezidenta Emanuela Makrona, Vācijas kanclera Olafa Šolca un citu politiķu izteikumus, kuru mērķis ir "tikai savi politiskie reitingi, neskatoties uz ukraiņiem". "Varbūt pasaules acīs Manta filma parādīs, kā tas ir patiesībā, varbūt tā nesīs kādu gaismu," piebilda nogalinātā režisora tēvs.

Marta beigās okupanti Mariupolē 45 gadus veco lietuviešu režisoru saņēma gūstā un nošāva, bet viņa līķi izmeta uz ielas. Viņa līgavai, riskējot ar pašas dzīvību, izdevās paveikt gandrīz neiespējamo - apšaudītajā Mariupolē viņu atrast un pārvest uz dzimto Lietuvu.

Režisora pēdējās filmas "Mariupole 2" uzņemšanu aprāva viņa nāve. Šo darbu pabeidza viņa līgava Hanna Bilobrova.

Filma saņēmusi 75. Kannu kinofestivāla žūrijas speciālbalvu.

Biržos dzimušais Kvedaravičs Viļņas Universitātes Vēstures fakultātē ieguvis arheologa specialitāti, Oksfordas Universitātē - maģistra grādu sociālajā un kultūras antropoloģijā un Kembridžas Universitātē - doktora grādu sociālantropoloģijā.

2011. gadā tapusī Kvedaraviča debijas filma "Barzah", kas vēsta par Čečeniju, kļuvusi par vienu no godalgotākajām lietuviešu dokumentālajām filmām.

2016. gadā Kvedaravičs pabeidza filmu eseju "Mariupole", bet 2019. gadā uz ekrāniem iznāca viņa spēlfilma "Partenons".

Lietuvas Nacionālā kultūras un mākslas prēmija tiek pasniegta kopš 1989. gada, izceļot īpašus sasniegumus lietuviešu kultūrā un mākslā pēdējo septiņu gadu laikā, kā arī par mūža ieguldījumu.

Pirmdien Lietuvas Kultūras ministrija paziņoja, ka šā gada laureāti ir Kvedaravičs, rakstnieks Kazis Saja, dzejnieks Rimvīds Stankevičs, operdziedātājs Edgars Montvids, komponiste Žibuokle Martinaitīte-Rosaši un kinorežisore Ģiedre Žickīte.

Šā gada laureāti katrs saņems 36 000 eiro. Apbalvošanas ceremonija notiks 16. februārī, kad Lietuva svin neatkarības atjaunošanas dienu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!