Attālums starp starta un finiša vietu ir apmēram 200 kilometru, tomēr vindsērfingistam distance straumju un vēju dēļ bija jāmēro pa līkloču līniju, tādēļ attālums bija vēl lielāks.
Kad Rinkevičs bija pusceļā, viņš apstājās, lai atpūstos, nedaudz paēstu un padzertos, un tad turpināja ceļu.
Laikraksts vēstīja, ka dažos posmos sportista ātrums bijis 45 kilometri stundā un ka, distancei tuvojoties noslēgumam, viņam bijis jāatpūšas arvien biežāk.
Vinsērfingistu pavadīja ātrgaitas kuteris, tomēr sportistam nebija nepieciešama uz tā esošo vindsērfinga speciālistu palīdzība. Kad Rinkevičs jutās noguris, viņš atpūtās uz sava dēļa un nekāpa uz kutera klāja.
Jūras šķērsošanas pasākuma "Uz vējdēļa pāri Baltijas jūrai" organizētāji nav atraduši informāciju, ka šādi peldējumi ar dēli pāri Baltijas jūrai būtu notikuši jau agrāk.
Šī pasākuma organizētāji cer, ka Rinkeviča sasniegums tiks iekļauts gan Lietuvas, gan Ginesa pasaules rekordu grāmatās.
Maršruts pāri Baltijas jūrai tika izvēlēts divu iemeslu dēļ - jūrā ceļā uz Gotlandi ir labvēlīgi apstākļi burāšanai, turklāt 1989.gadā Lietuvas politiķi Gotlandes salā parakstīja komunikē, kurā pirmo reizi oficiāli paziņoja par centieniem atjaunot valsts neatkarību.
Gatavojoties startam, Kauņas iedzīvotājs Rinkevičs trenējās Sarkanajā jūrā un Itālijas ezeros, kā arī pārstāvēja Lietuvu starptautiskās vindsērfinga sacensībās Lietuvā, Ēģiptē, Latvijā, Igaunijā, Somijā un Polijā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
