Jūlijs Madernieks dzimis Vecgulbenes pagasta Madernieku mājās. Mākslinieks ir viens no latviešu lietišķās mākslas pamatlicējiem. Jūlija Madernieka mācību laiks Pēterburgā, barona Štiglica tehniskās zīmēšanas skolā un radošās darbības sākums sakrīt ar meklējumiem un novitātēm 20.gadsimta pasaules mākslā. Viņam kā skolas stipendiātam bija iespēja nokļūt Eiropas mākslas centros un gūt tiešu, nepastarpinātu pieredzi Eiropas mākslas norisēs.
1902. gadā atgriezies Rīgā, Madernieks aktīvi iesaistījās Rīgas mākslas dzīvē. Jūlija Madernieka darbība latviešu profesionālās lietišķās mākslas veidošanā ir bijusi ļoti mērķtiecīga un daudzpusīga. Viņa daiļradi raksturo vēlme veidot vienotu, nacionāli savdabīgu un laikmetīgu lietišķās mākslas stilistiku.
Madernieks pievērsās jūgendstila mākslinieku izvirzītajam vienota ansambļa principam, vai tas būtu grāmatu un žurnālu grafiskais dizains vai interjera projekti. Tāpēc līdzās mēbeļu metiem, darināti arī meti tekstilijām, tapetēm un sienu dekoratīvam krāsojumam, arī dažādiem traukiem un vāzēm.
Madernieks pirmais pievērsies burtu grafiskam risinājumam. Laikā, kad neatņemama stila iezīme bija ornaments, mākslinieks izstrādāja savu spilgti individuālu un vienlaikus nacionāli akcentētu ornamenta sistēmu.
Līdztekus minama arī viņa pedagoģiskā darbība, kas aizsākusies 20.gadsimta sākumā turpinājās visu viņa radošo mūžu.
Aplūkojamais paklājs darināts persiešu tehnikā, Latvju sieviešu nacionālās līgas austuvē. Tekstiliju izgatavojusi tolaik veiksmīgā krāsu rūpnieka Eduarda Rozītes dzīvesbiedre Marija Paulīne Rozīte (1878 -1952).
Paklāja ornamenta kompozīcija veidota pēc klasiskiem paklāju uzbūves principiem. Vidusdaļā blīvi izvietotas viena raksta motīva – ugunskrusta jeb pērkona krusta rindas, kas aizpilda visu laukumu un vizuāli akcentē rotējošas kustības enerģiju. Šī dinamiskā raksta variācijas Madernieks savā daiļradē bija ļoti iecienījis. Tāpēc ugunskrusta motīvu pat daļēji varētu uzskatīt par Madernieka darbu atpazīšanas zīmi.
Centrālo laukumu ietver plata, jau citā līniju ritmikā veidotu ornamentu josla, kur saskatāmas ģeometriskas eglīšu un skujiņu stilizācijas. Jūlija Madernieka darbu kolorīts nereti ir košs un bagātīgs krāszieda izvēlē. Lai pastiprinātu krāsainību bieži lietoti gaišo un tumšo krāstoņu kontrasti, apvienoti vēsie toņi ar siltajām nokrāsām. Tādejādi ar paklāja laukumu telpā radīts emocionāli piesātināts un košs akcents.
Darbs apskatāms Dekoratīvās mākslas un dizaina muzejā pastāvīgajā ekspozīcijā, Skārņu ielā 10/20.
Visus iepriekš aprakstītos muzeja dārgumus var apskatīt portāla "Delfi" īpaši izveidotajā tematiskajā arhīva sadaļā.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
