Foto: F64
Ceturtdien Latvijas Mākslas akadēmijā norisinājās preses konference, kurā mediji tika iepazīstināti ar Latvijas paviljona projektu 55. Venēcijas mākslas biennālē.
Preses konferencē piedalījās pārstāvis no Latvijas Republikas Kultūras ministrijas Jānis Dripe, mākslinieki Kaspars Podnieks un Krišs Salmanis, kā arī projekta komisāres Zane Čulkstēna un Zane Onckule.


Kā tika vēstīts jau 2012. gada oktobrī, publiskā Kultūras ministrijas iepirkuma konkursa kārtībā tika izvēlēta "kim?" Laikmetīgās mākslas centra iesniegtā ekspozīcijas ideja "Ziemeļi-Ziemeļaustrumi", kuru veido mākslinieku Kaspara Podnieka un Kriša Salmaņa īpaši vietai radīti darbi.

Projekts tiek organizēts, "kim?" Laikmetīgās mākslas centram sadarbojoties ar Ņujorkas mākslas organizāciju "Art in General", kas ir viena no senākajām un zināmākajām Ņujorkas laikmetīgās mākslas institūcijām ar vairāk nekā trīsdesmit gadu pieredzi.

"Starptautiskā sadarbība nodrošina ne vien pastiprinātu ārvalstu mediju uzmanību, bet dod iespēju arī prezentēt Latvijas laikmetīgo mākslu plašākam profesionāļu lokam," preses konferencē uzsvēra Zane Čulkstēna, minot arī martā notikušo Latvijas paviljona ievadizstādi un preses konferenci Ņujorkā.

Jānis Dripe no Kultūras ministrijas norādīja uz unikālo šī gada situāciju, kad Latvijas ekspozīcija pirmo reizi atradīsies vēsturiskā un nozīmīgā mākslas teritorijā Venēcijas centrā – Arsenālā –, kas nodrošinās gan lielāku apmeklētību, gan arī labākas iespējas parādīt radošo veikumu pasaules mēroga mākslas profesionāļiem, kritiķiem un kuratoriem.

Kā pavēstīja ekspozīcijas mākslinieks Krišs Salmanis, Latvijas ekspozīcija Venēcijas biennālē šogad pievērsīsies Latvijas svārstīgajai ģeogrāfiskajai identitātei starp Ziemeļiem un Austrumiem. Viņš norādīja: "Latvieši īsti nejūtas rietumnieki, bet nevēlas būt arī "Austrumeiropas" pārstāvji. Aizvien ciešākā identifikācija ar Ziemeļvalstīm padara mūs piederīgus gan Ziemeļeiropai, gan Austrumeiropai. Šis interesantais un varbūt pat vērtīgais starpstāvoklis un tā ietekme uz mūsu identitāti ir interesants temats mākslinieciskai izpētei."

Preses konferencē tika arī prezentētas mākslinieku jaunradīto darbu skices un makets – Kaspara Podnieka lielformāta fotogrāfiju sērija, kurās aplūkojami Drustu pagasta iedzīvotāji, kas fiziski pacelti augstu pāri saviem ikdienas darbiem, kā arī video darbs. Kriša Salmaņa veidotā instalācija tiks realizēta kā telpas vidū pie jumta kores ar galotni uz leju piestiprināts 8 m garš koks, kurš, šūpojoties kā svārsts ar apmēram 4 m/s ātrumu, radīs arī vieglu vēja skaņu.

Viena no ekspozīcijas kuratorēm Alise Tīfentāle īpaši veidotā video sveicienā no Ņujorkas pauda: "Mākslinieki, kuri šogad pārstāv Latvijas mūsdienu mākslu Venēcijā, izmanto globāli saprotamo un pazīstamo laikmetīgās mākslas valodu un tajā pašā laikā turpina tās tēmas un tradīcijas, kuras Latvijas mākslā iesāka tadi klasiķi kā Vilhelms Purvītis, Ģedarts Eliass un Edgars Iltners," piebilsot, ka "šī mūsdienu mākslas valodas sasaiste ar specifiski vietējo tradīciju un tēmu loku ir tieši tas, ko Venēcijas biennāles auditorija sagaida no nacionālās ekspozīcijas".

Venēcijas mākslas biennāle notiek reizi divos gados un ir prestižākais notikums starptautiskajā vizuālās mākslas dzīvē, kurā ar savām ekspozīcijām piedalās valstis no visas pasaules. Tā ir senākais un viens no apmeklētākajiem mākslas pasākumiem pasaulē, sasniedzot gandrīz 450 000 cilvēku apmeklējumu 2011. gadā. Latvija Venēcijas mākslas biennālēs piedalās kopš 1999. gada. Šogad biennāle apmeklētājiem būs atvērta no 2013. gada 1. jūnija līdz 24. novembrim.

Latvijas ekspozīcijas kuratoru komandu veido mākslas vēsturniece Alise Tīfentāle no Latvijas, "Art in General" mākslinieciskā vadītāja Ena Bārlova (Anne Barlow) un kurtore Kortnija Fina (Courtenay Finn) no ASV. Projekta komisāres – Zane Čulkstēna, Zane Onckule, projekta vadītāja – Laura Adamoviča, arhitekts – Austris Mailītis (A.I.I.M).

Latvijas paviljona oficiālā atklāšana notiks 2013. gada 31. maijā Venēcijā, Arsenāla teritorijā.

Projekts tapis ar Latvijas Republikas Kultūras ministrijas un Valsts Kultūrkapitāla fonda atbalstu.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!