Foto: Publicitātes foto
No 9. līdz 17. maijam nesen renovētajā Rīgas tvaika ūdenssūkņu stacijā Maskavas ielā 196 būs skatāma eksperimentālās gleznotājas Ances Gricmanes personālizstāde "Sakrālā abstrakcija". To papildina domātājas Andritas Grīnbergas radošās darbības augļi – "Esejas ar epifānijas garšu. PārDomu pieRaksti. Atmiņu apCerējumi. Situāciju NoVērojumi", portālu "Delfi" informē izstādes veidotāji.

"Ar ko atšķiras krāsotājs no mākslinieka? Māksliniekam sāp," iesāka savu uzrunu Andrita Grīnberga, atklājot mākslinieces Ances Gricmanes personālizstādi "Sakrālā abstrakcija" Sūkņu stacijā. Ar šādu nosaukumu māksliniece jau vienu reizi izstādījusi gleznas Jūrmalas pilsētas muzejā 2017. gada septembrī. Tomēr vieta pati noteica nosaukuma nepieciešamību atkārtoties.

Pati māksliniece raksturo savus darbus, kā "mūzikas ritma un skaņas krāsu mijiedarbību". Šāds koncepts ne tikai uzrunā mākslas mīļotājus, bet arī pieved tuvāk abstraktās mākslas izpratnei. "Abstraktā glezniecība ir kā spogulis, kurā tu ieskaties savā dvēselē," tā Ance Gricmane.

Ēkas divos stāvos izstādītas divdesmit viena glezna un video instalācija, kurai par pamatu ņemta Latvijā labi zināmā komponista Andreja Selicka autormūzika un Ances glezna "Baltijas jūra". Šie darbi ir tikuši eksponēti arī Baltkrievijā, Vitebskas laikmetīgās mākslas centrā.

Divi darbi radīti uz zinātniska pamata, ņemot par iedvesmu sinestēzijas fenomenu, jo Ances draudzenei piemīt redzes un dzirdes maņas sajaukšanās. No šī fenomena arī viņa iedvesmojusies atspoguļot Arvo Perta un Raimonda Tigula mūziku gleznās.

"Ekspozīcijā iekļauti darbi, kuros šifrēta senās Bizantijas mākslas simbolika, izmantots zelts un īpašs materiāls, ar ko autore veido reljefo virsmu audekliem. Darbi ir provokatīvi, vietām tie atgādina "trash art", vietām atsaucas uz pārpasaulīgo. Ekspozīcija būvēta kā sakrālā celtne – altāra daļā sešu metru augstumā paceļas abstrakta glezna, uz grīdas galds, kas atgādina Da Vinči Svētā vakarēdiena vietu. Milzīgās industriālās ķēdes, kas aizsedz skatītājam altāri, ļauj domāt par aizspriedumiem, kas dzīvo katrā no mums, kā mēs katrs skatāmies uz situācijām no cita rakursa un citas perspektīvas caur citiem šķēršļiem," raksta izstādes veidotāji.

Ance Gricmane (1987) ir jaunās paaudzes Latvijas māksliniece, kura allaž centusies meklēt vienojošo starp mūziku un mākslu, izmantojot glezniecības izteiksmes līdzekļus. Māksliniece, sadarbojoties ar mūziķiem un komponistiem, attīstījusi sinestēzijas konceptu mākslā. Sinestēzija ir kognitīva spēja uztvert skaņu vizuālā formā.

Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!