Rīgā, Turgeņeva ielā top neparasts vides objekts – no tērauda, kaņepju virvēm un stikla izveidota lapsa. Attēlus ar glīto dzīvnieku, kas kāpj pa kādu apdrupuša šķūnīša sienu savā "Instagram" kontā publicējusi Latvijas Mākslas akadēmija (LMA).
Kā portālam "Delfi" pastāstīja LMA pārstāve Laura Ozola, darba autors ir Aleksandrs Marinoha, kurš studē LMA Tēlniecības apakšnozares bakalaura programmā, trešajā kursā. Pasniedzējs – profesors Aigars Bikše. Darba tapšanā piedalījies tēlnieks Oļegs Marinoha.
Turgeņeva ielā aplūkojamā lapsa tapusi kā LMA uzdevums – izveidot vides objektu pilsētvidē.
Projekts tapis sadarbībā ar biedrību Dzīvnieku brīvība.
Kā "Delfi" pastāstīja biedrības dzīvnieku brīvība valdes priekšsēdētāja Katrīna Krīgere, Rīgā, Lastādijas radošajā kvartālā top pirmais dzīvnieku aizstāvībai veltītais mākslas objekts Rīgā. Tēlnieku Aleksandra un Oļega Marinohu sadarbībā ar biedrību "Dzīvnieku brīvība" veidotā skulptūra – milzu lapsa – simbolizē dzīvnieku tiesības uz dzīvību un brīvību.
Mākslas darba veidošanā līdz šim vairāku mēnešu garumā iesaistījušies vairāk nekā 100 cilvēku, kopīgi pinot milzu lapsas kažoku no tūkstošiem metāla stieplītēm un kaņepes auklas.
"Skulptūra "Dzimuši brīvībai" vēsta, ka neviens dzīvnieks nav pelnījis dzīvot sprostā. Mūsdienu sabiedrībā nav vietas kažokādu industrijai un tas ir aicinājums izbeigt zvēraudzēšanu Latvijā," komentē biedrības 'Dzīvnieku brīvība" valdes priekšsēdētāja Katrīna Krīgere. "Zvēraudzētāji iesloga tūkstošiem dzīvniekus saspiestībā, netīrībā un stresā, lai no viņiem ražotu bezjēdzīgas apģērba dekorācijas. Tas ne vien moka dzīvniekus, piesārņo vidi un ir pret sabiedrības vērtībām, bet arī pakļauj zoonožu riskam cilvēku veselību un dzīvību."
Skulptūra top laikā, kad visā Eiropā īpaši aktuāls kļuvis kažokādu industrijas aizliegums. Ētisku un dzīvnieku labturības apsvērumu dēļ kažokzvēru audzēšana jau ir aizliegta vairāk nekā 15 Eiropas valstīs, tostarp Nīderlandē, Norvēģijā, Vācijā, Beļģijā, Čehijā, Horvātijā, Slovākijā un citās. Jau 9 valstīs konstatēta zvēraudzētavās audzēto ūdeļu inficēšanās ar Covid-19 un vīrusa mutāciju veidošanās, radot sabiedrības veselības riskus.
Pēc Lauksaimniecības datu centra informācijas šobrīd Latvijā darbojas deviņas zvēraudzētavas, kurās kažokādu ieguvei 2020. gadā atradās kopumā ap 580 tūkstošiem ūdeļu, lapsu un šinšillu. Katrai lapsai zvēraudzētavu būros atvēlēta vien nepilna kvadrātmetra platība, bet ūdelei 0.25 kvadrātmetru platība.
Seko "Delfi" arī Instagram vai YouTube profilā – pievienojies, lai uzzinātu svarīgāko un interesantāko pirmais!
