Atklās mākslinieces Ilzes Preisas personālizstādi 'Metaforiskās spēles'

Izstādē eksponētas Preisas veidotas litogrāfijas, kurās māksliniece turpina gleznās realizētās tēmas, taču pateicoties tehnikai un melni-baltai estētikai, veidojas citas intonācijas. Pati māksliniece saka: "Šajos darbos es, it kā atpūšos pati, tādā veidā atpūtinot arī prātu no pasaules "krāsu"piesātinājuma."

Izstādē "Metaforiskās spēles" tiek atskaņotas zviedru mūziķa un komponista Fredrika Karlkvista (Fredrik Carlquist) (klarnete, saksofons) piecas muzikālas kompozīcijas, kuras radušās iedvesmojotiesies no gleznotājas Ilzes Preisas gleznām. Pirmo reizi šī mūzika tika atskaņota Barselonā, Iizes Preisas izstādē "Metaforiskā telpa/Metaphorical Space".

Kā vēsta mākslas zinātniece Diāna Barčevska, simbols ir atslēgas vārds Ilzes Preisas mākslinieciskajai praksei, kas ietver glezniecību un grafiku.

"Šis jēdziens ir attiecināms uz visiem elementiem, ar ko sastopamies Preisas mākslā - tēlotajiem objektiem un lietotajām krāsām. Tie apvienoti sirrealitātes piestrāvotās kompozīcijās, kas mudina skatītāju ļauties darbu satura tulkošanas azartam," raksta Barčevska.

Kā norāda mākslas zinātniece, Ilze Preisa savos darbos izmanto grieķu mītu un Bībeles motīvus, taču nenospraužot konkrētas piedāvāto simbolu izpratnes robežas. Bieži Bībeles sižetu un antīkās mitoloģijas tēli mūsdienu kontekstā kļūst par laikmeta aktuālo ideju precīziem izteicējiem, uzskata Barčevska.

"Mitoloģisko motīvu klātbūtne, ar ko sastopamies Preisas darbos, mūsdienu mākslā ir bieži sastopama parādība, kas norāda uz mitoloģisko tēmu pārlaicīgumu. Darbos dominē atsauces uz pasaules kultūras mantojuma tēliem, taču izceļot to vai citu sižetu, māksliniece akcentē viņai svarīgus personiskus stāstus. Ar mitoloģijas tēlu starpniecību māksliniece stāsta par cilvēka dabu, cilvēciskajām īpašībām – kaislību, nodevību, dusmām, mīlestību. Cilvēka daba nemainās. Līdz ar to, šo tēlu radītās asociācijas lieliski noder, lai izceltu vienu vai citu aspektu cilvēka dabā," raksta mākslas zinātniece.

Ilzes Preisas mākslās ikonogrāfija ietver visdažādākos tēlus - varas un zemes spēka simbols vērsis, kas ar savu spēka klātbūtni liek saspringt, kleita kā pārtapšanas un maskēšanās simbols suģestē ar savu kairinošo enerģiju, eksotiski putni, vienlaicīgi ir skaisti un biedējoši, skaistā Mēdeja, kuras galvu rotā elegantās čūskas, kas atbaida un vilina vienlaicīgi, aizkars, kas aizsedz nezināmo telpu un mudina izšķirties - atvērt to skatienam vai tomēr nē, kaķi ar spārniem – efektīgie varas simboli.

Zīmīgs elements gandrīz katrā šīs izstādes darbā ir šaha ornamentā kārtotā melnbaltā grīda, kur atpazīstam mākslas vēsturē labi pazīstamās vides no renesanses laika telpām līdz mūsdienu modernajai telpai. Šis elements tiecas apvienot izstādes darbus vienā stāstā, kas sastāv no daudziem turpinājumiem.

Svarīgs Ilzes Preisas mākslas elements ir krāsa, ko māksliniece organiski iekļauj savu simbolu teorijā. Gandrīz neiespējami konstatēt, kurš no mākslinieciskajā praksē lietotajiem elementiem precīzāk izsaka Preisas mākslas darbu simbolisko vēstījumu- krāsa vai tēlotais objekts. Ideālā gadījumā tie pakaidro viens otru un dzīvo ideālā simbiozē.