Tiesa lemj par labu muzejam Spānijā – tas drīkst paturēt nacistu izkrāptu gleznu

Tiesāšanās starp mākslas kolekcionāru, mecenātu Tīsenu-Bornemizu vārdā nosaukto muzeju un gleznas mantiniekiem ilgst jau teju 20 gadu. Tā aizsākās jau 2005. gadā, bet ASV Augstākajā tiesā nonāca pirms diviem gadiem, raksta CNN.

Pisaro glezna, kurā redzama lietainas pēcpusdienas Parīzē ainava ("Rue Saint Honore, apres midi, effet de pluie", 1897) 1939. gadā tika atņemta Lillijai Noibauerei (Lilly Neubauer). Viņa gleznu, kas rotāja sienu viņas ģimenes dzīvoklī Berlīnē, iemainīja pret Lielbritānijas vīzu, lai varētu aizbēgt no nacistiskās Vācijas. Viņai tika solītas 900 reihsmarkas, taču summa netika samaksāta. Jāpiebilst, ka 1958. gadā pēc Vācijas tiesas lēmums Noibauerei tika izmaksāta kompensācija par šo gleznu – 120 000 Vācijas marku.

Kā lēš medijs "The Losangeles Times", šobrīd gleznas vērtība varētu būt ievērojami lielāka – vairāki desmiti miljoni ASV dolāru.

Pēc Otrā pasaules kara glezna nonāca ASV un īpašnieki tai mainījās vairākkārt, līdz 1976. gadā mākslas darbu iegādājās Barons Hanss Heinrihs Tīsens-Bornemiza. Tā Pisaro meistardarbs atgriezās Eiropā, barona privātajā kolekcijā Šveicē. 1993. gadā glezna līdz ar visu Tīsenu-Bornemizu kolekciju nonāca Spānijas valsts īpašumā.

2005. gadā Noibaueres mazdēls Klods Kasirje (Claude Cassirer) iesūdzēja tiesā muzeju un pieprasīja gleznu atgriezt. 2010. gadā Kasirje nomira, bet tiesāšanos turpināja viņa bērni Dāvids un Ava. Šobrīd šis ir ilgākais tiesas process, kas saistīts ar nacistu nolaupīto vai izkrāpto mākslas vērtību atgriešanu atpakaļ mantiniekiem, raksta CNN.

Muzeja advokāti neapstrīd faktu, ka glezna tikusi izkrāpta, tomēr viņi argumentē, ka ne barons, ne muzejs nav zinājuši par mākslas darba izcelsmi, turklāt tas visus šos gadus bijis pieejams sabiedrībai. Savukārt Noibaures mantinieku advokāti šiem argumentiem nav piekrituši, norādot, ka gan privātajam kolekcionāram, gan muzejam ir atbildība un pienākums izpētīt mākslas darba un tā īpašnieku vēsturi. Tomēr tiesa arī šoreiz ir lēmusi par labu muzejam un Spānijas valstij.

Kamils Pisaro (1830-1903) bija dāņu-franču mākslinieks, dēvēts par impresionisma tēvu. Viens no ietekmīgākajiem 19. gadsimta otrās puses gleznotājiem, kurš atstāja iespaidu ne tikai uz laikabiedriem – impresionistiem, bet arī uz postimpersionistu svarīgo četrinieku Polu Sezānu, Žoržu Serā, Polu Gogēnu un Vinsentu van Gogu.

Tisenu-Bornemizu muzejs (pazīstams arī vienkārši Thyssen) ir daļa no Madrides Zelta mākslas trīsstūra, kurā ir arī Prado muzejs un Reina Sofia jeb Spānijas Nacionālais 20. gadsimta mākslas muzejs.